Vislabākās idejas pie mums atceļo dušā – tā ir labi zināma, bet līdz galam neizpētīta patiesībā. Tās popularitāti apstiprina fakts, ka sociālo mediju platformā "Reddit" tēmai veltīta pat atsevišķa diskusiju lapa! Taču, patiesi, kāpēc interesantākās domas rodas karstajā un tveicīgajā vidē? Divi nelieli eksperimenti ļāvuši pētniekiem labāk saprast, kas tad varētu slēpties ar "dušas efekta", vēsta "Science Alert".
Vienus no pēdējiem eksperimentiem vadījis Zaks Irvings, kas studē un arī pasniedz kognitīvo zinātņu filozofiju Virdžīnijas Universitātē, un tie norāda, ka ļoti pārspīlēta koncentrēšanās vienam uzdevumam var būt radošuma bieds. Tā vietā, lai ilgi un dikti prātotu par problēmu, izpēte liecina – labāk darbu uz kādu brīdi "iepauzēt" un ļauties kādai citai nodarbei. Un kāpēc duša nevarētu būt viena no tām? Šī vide ļauj domām bezmērķīgi plūst, lai gan, protams, arī šeit pastāv daži ierobežojoši faktori. Pētnieki uzskata, ka tieši šī domu ceļojuma laikā cilvēki arī mēdz nākt klajā ar lieliskām idejām.
No otras puses, absolūti monotona un garlaicīga nodarbe nenodarbina prātu pietiekami, lai rastos radošas un interesantas idejas. Visticamāk, cilvēks zaudēs uzmanību vai arī domās atgriezīsies pie pamata problēmas.
"Iedomāsimies, ka tu iesi "iesprūdis" pie kādas problēmas," skaidro Irvings. "Ko dari tajā brīdī? Ļoti ticams, ka neko tādu, kas šķietami notrulina, piemēram, monotonu krāsas žūšanas procesu. Tā vietā ļaujies sevis nodarbināšanai, dodies pastaigā, ej rušināties dārzā vai iepriekš minētajā dušā. Tās ir aktivitātes, kas prasa vidēju iesaisti."
Iepriekš veiktie pētījumi par "dušas efektu" piedāvājuši pretrunīgus rezultātus. Ir pētījumi, kuros uzsvērts – uzdevumi, kas no cilvēka neprasa neko daudz, ļauj smadzenēm brīvi strādāt, neierobežojot radošuma plūdumu. Savukārt citi pētījumi par tēmu neparakstās zem šiem atklājumiem. Irvings uzskata, ka problēma varētu būt meklējama eksperimenta dizaina nepilnībās, proti, iepriekš prāta bezmērķīgais "plūdums" likts vienā maisiņā ar garlaicību, lai gan patiesībā jaunu ideju ģenerēšana ir stāsts par līdzsvaru starp ļoti koncentrētu un brīvu domāšanu.
Piemēram, 2015. gadā veiktā pētījumā noskaidrots – ja cilvēkam galvā ir pārāk daudz domu, kas nav saistītas ar primāro uzdevumu, radošajai iedvesmai var būt grūtības iekļūt šajā pulciņā. Citiem vārdiem sakot, bezmērķīgi radušās domas kļūst neproduktīvas.
Lai šādu ierobežojošu faktoru vairs nebūtu, Irvings un kolēģi nāca klajā ar diviem jauniem eksperimentu veidiem. Pirmajā piedalījās 222 dalībnieki, pārsvarā sievietes. Pirmajā piegājienā dalībniekiem 90 sekunžu laikā tika lūgts piedāvāt tika daudz alternatīvu "ķieģeļa" un "saspraudītes" izmantošanai, cik nu vien viņiem ienāk prātā. Pēc tam dalībnieki tika sadalīti divās grupās un katrai no tām bija cits uzdevums – vieni trīs minūšu garumā skatījās ļoti piesaistošu klipiņu no romantiskās komēdijas "Kad Harijs satika Salliju". Savukārt otrā dalībnieku grupa trīs minūšu garumā skatījās video, kurā vīrietis loka veļu.
Pēc video noskatīšanās abām grupām tika dotas papildu 45 sekundes, lai papildinātu savu iepriekš iesniegto ideju sarakstu. Atbilžu radošumu vērtēja pētnieki, pamatojoties uz ģenerēto ideju skaitu, to novitāti un oriģinalitāti. Noslēgumā dalībnieki atbildēja, cik ļoti viņu domas "peldēja", skatoties video, no kā izdevās secināt – filmas video skatīšanās laikā domu klejošana saistāma ar kreatīvākām atbildēm. Kas attiecas uz šķietami neinteresantāko video – drēbju locīšanu –, pēc tā noskatīšanās šīs grupas dalībnieku piedāvātās idejas nebija tik oriģinālas kā pirmās.
Autori rezumē – šie atklājumi liek secināt, ka, iesaistoties interesantākās aktivitātēs, domu ceļojumi ir produktīvi, turpretī garlaicīgāki uzdevumi var būt vērtīgi, jo dod iespēju svārstīties starp ļoti koncentrētu un brīvu domāšanu.
Otrajā eksperimentā piedalījās vēl 188 cilvēki, un tas bija identisks iepriekšējam. Tiesa gan – ar vienu niansi. Arī šoreiz dalībnieki tika sadalīti divās grupās, taču šoreiz vienai no tām jau tika atklāts, ka pēc video noskatīšanās uzdevums būs jāpaturpina. Otrai grupai tika dots tāds kā neskaidrs mājiens, ka tas varētu notikt. Noslēgumā dalībnieki atklāja, cik interesanti viņiem šķita šie video.
Arī pēc otrā eksperimenta secinājumi bija teju identiski, piebilstot, ka jaunas un interesantas idejas rodas laikā, kad domas brīvi plūst, taču pie nosacījuma, ka aktivitāte ir mēreni iesaistoša, tādējādi rodot vien dažus ierobežojumus domāšanai.
Kas interesanti, dalībnieki, kas zināja, ka pie uzdevuma būs jāatgriežas, piedāvāja daudz vairāk alternatīvo variantu, taču tie bija mazāk radoši. Šie secinājumi liek domāt, ka dalībnieki par uzdevumu domāja arī laikā, kad skatījās drēbju locīšanas video.
Turpmākajos pētījumos noteikti vēl ir vērts pētīt, kāpēc tieši "dušas efekts" ir kaut kas tik īpašs, taču šo eksperimentu rezultāti vedina domāt, ka vidēji saistošas aktivitātes (tādas kā mazgāšanās dušā), var palīdzēt ģenerēt radošas idejas ikdienas dzīvē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
