Stāvot veikalā pie grāmatu plaukta, daudzus mēdz pārņemt sajūta – ļoti gribas izlasīt, bet – ko ar šo lasāmvielu pēc tam darīšu? Variants ir to atdāvināt kādam citam interesentam vai pēcāk nodot no paaudzes paaudzē, taču visi labi zinām, kā izskatās vecāka gadagājuma ļaužu ar zināšanu un daiļliteratūras krājumiem pārbagātās kolekcijas. Un, tā kā neviens nav mūžīgs, pēc tuvinieka došanās "tajā saulē" jautājums par grāmatu atdošanu, ziedošanu vai pārdošanu iegūst jaunu aktualitāti – jo runa vairs nav par mūsdienu literatūru, bet gan senām, senām grāmatām, kuras šķietami vairs nevienam nav vajadzīgas.

Pateikt latvietim "Izmet grāmatu!" ir tas pats, kas izmest ēdienu. Tas laikam man iesēdies prātā no mammas, kura vienmēr teica, ka lasīt grāmatu – tas nozīmē pabarot dvēseli. Šī iemesla dēļ ļoti daudzās mājvietās grāmatas krājas kaudzēs, līdz teju vai plaukts plīst pušu, bet, kad atnācis kāds ciemiņš, seko mēģinājumi tās nodot nākamā lasītāja rokās. Taču kādā brīdī šis loks pārtrūkst – grāmatas izlasītas, iespējams, kāda zaudējusi aktualitāti, un tās apstājas vienā grāmatu plauktā.

Par to, kādas grāmatas interesē bibliotēkas, kur nodot izlasīto un kā visveiksmīgāk "iztīrīt" radinieku grāmatu plauktus pēc guldīšanas zemes klēpī, skaidrojam caur nozares ekspertu komentāriem un pieredzes stāstiem.

Pieņemt nav pienākums

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!