Izvēlējušies savu sapni par dzīvi laukos, viņi pārcēlās uz ciematu, pat nedomājot, kā tur dzīvos. Viņa pārdzīvoja smieklīgākos un neveiksmīgākos mēģinājumus un, kā pati saka, beidzot saplūda ar dabu. To var sajust, klausoties, kā viņa runā, un nogaršojot viņas radītos gardumus. Pēc eksperimentiem ar putnkopību, siera gatavošanu, biškopību un citām jomām viņa nolēma pagatavot brīnišķīgu ābolu sidra etiķi un saldās un sāļās garšvielas. Un drīz, ja kārtis izkritīs pareizi, viņa piepildīs vēl vienu savu sapni.
Ieva, kur tu uzaugi?
Es gribēju teikt, ka esmu asfalta bērns. Bet pirmās prātā nāk bērnības epizodes no ciema Utenas pusē ar vecu ābeļdārzu un puķu pļavām, kur ar kaimiņu meiteni plūcām ziedus un spēlējām "floristus". Mēs bijām no "Santa Barbara" sērijas "paķērušas" gudro specialitāšu nosaukumus: florists, jurists. Vēl viena vieta, kas mani audzināja, bija Anīkšču pusē, kur basām kājām gājām līdz Šventojas upei un slepus braucām ar velosipēdiem uz zirgaudzētavu. Un dārzs. Netālu no Nemenčines, kur tēvam patika mani vest makšķerēt, bet pārējie makšķernieki par to nebija īpaši priecīgi, jo es noķēru vairāk zivju. (Smejas.) Man gan ļoti nepatika ravēt. Bet uzaugu es Viļņā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
