Igaunijas latviete ceļ kultūru un atveido stiklā koronavīrusu

Rotu māksliniece bez mākslas izglītības, folkloras kopas vadītāja bez muzikālās izglītības, latviešu biedrības vadītāja Igaunijā, lai gan uz vadošiem amatiem nekad nav rāvusies, pēc pases latviete, sirdī lībiete, precējusies ar igauni. Tā ir Laura Šmideberga, kurai pārcelšanās uz Igauniju pirms piecpadsmit gadiem dāvāja negaidītus likteņa pavērsienus un iespēju atrast pašai sevi.

Ja esi Tallinā un vecpilsētas ieliņās pamani krāšņu sievieti košām lūpām, efektīgu galvasrotu un rotām, vari viņu uzrunāt latviski – diezgan liela iespējamība, ka tā ir latviete Laura, kura dodas uz savu stikla rotu studiju. Bet, ja ieklīdīsi Tallinas vecpilsētas pagrabiņā, kur ir Lauras rotu darbnīca, tad tukšām rokām, precīzāk sakot, ausīm, kaklu vai mēteļa atloku, neaiziesi. Lauras darinātās rotas ir pamatīgas, greznas un ļoti košas. Par tādām sensenos laikos, kad stikla pērlītes bija valūta, nevienu vien govi varētu nopirkt.

Ja tev ir arheoloģiskais tautastērps, tad pilnīgi iespējams, ka tu pie tā nēsā Lauras gatavotās pērlītes – precīzi kopētas pēc arheoloģisko izrakumu paraugiem. Un vēl viņa prot no stikla izveidot rotas ne tikai dāmām, bet arī Ziemassvētku eglītei – un izveidot tik skaistas, ka tās gribas nodot no paaudzes paaudzē.