Ne vienmēr par zinātniekiem kļūst cilvēki, kas uz to ir mērķtiecīgi gājuši jau kopš bērnības. Reizēm ar pētniecību sāk nodarboties cilvēki, kas bērnībā sevi bija iztēlojušies citās profesijās. Tieši tā notika ar zinātniecēm Andu Fridrihsoni (attēlā no kreisās) un Ilvu Nakurti, kas šogad saņēma prestižo "L΄Oréal Baltic" stipendiju "Sievietēm zinātnē".
Ilva bērnībā sapņoja par pasākuma vadītājas, TV diktores vai ārstes profesiju, savukārt Anda, iestājoties universitātē, plānoja kļūt par ķīmijas tehnologu ar domu, ka nākotnē izstrādās jaunas zāles.. Viņa jau bērnībā sapratusi, ka nevēlas pelnīt, darot fizisku darbu. Pieredze, ravējot biešu vagas vasarā, likusi saprast, ka ar to nopelnīt nevar.
Anda Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā pēta rapšu eļļas poliolus. Viņa Rīgas Tehniskajā universitātē ir ieguvusi gan bakalaura, gan maģistra grādu un pašlaik izstrādā savu doktora darbu. Tā tēma ir "Dzīves cikla novērtējums poliolu un poliuretānu materiāliem, kas iegūti no rapšu eļļas".
"Tā ļoti vienkāršoti sakot, mēs izmantojam rapšu eļļu kā izejvielu poliuretāna materiālos – cieto putupoliuretāna izstrādei izmantošanai tieši kā siltumizolācijas materiālus. Mums ir bijis arī projekts par poliuretāna pārklājumiem." Parastā rapšu eļļa, ko ikdienā mēdz izmantot ēdienu gatavošanā, tiek ķīmiski nedaudz izmainīta, lai iegūtu poliolu, ko izmanto materiālu izgatavošanai. Anda koncentrējas uz vides aspektu pētīšanu, lai saprastu, cik ilgtspējīga ir šādu materiālu ražošana. Viņa veic dzīves cikla analīzi.
"Dzīves cikla analīze (novērtējums) ir vadošā vides novērtējuma metodoloģija, tā ir ISO standartizēta metodoloģija. Dzīves cikla analīze ļauj kvantitatīvi novērtēt, kādu potenciālo ietekmi uz vidi atstāj konkrēts materiāls vai process. Mana pētījuma gadījumā mēs novērtējam, cik videi draudzīgi vai varbūt mazāk draudzīgi ir ražot šos materiālus tieši no rapšu eļļas," skaidro Anda.
"Latvijā jautājums varētu būt par to, kādu ietekmi uz vidi atstāj transports, jo, lai izaudzētu rapsi, mēs visus minerālmēslus ievedam," viņa norāda. Dzīves cikla analīze palīdz izvairīties no spekulācijām un ļauj saprast, cik lielu ietekmi uz vidi atstāj dažādi faktori un procesi. Vai jauni produkti/tehnoloģijas, ko mēs uzskatām par "zaļiem" un videi draudzīgiem ir tiešām "zaļāki" kā jau tirgū esošās alternatīvas? Uz šo jautājumu kvantitatīvi var atbildēt, veicot dzīves cikla analīzi.
Ilva ir Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes docente un Vides risinājumu institūta vadošā pētniece. Savus maģistra un doktora grādus zinātniece ir ieguvusi Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē. Projektu, pateicoties kuram viņa ieguva stipendiju, sauc "Tradicionālajos tekstīliju krāsošanas procesos izmantoto pigmentu noteikšana, pielietojot hromatogrāfiskās analīzes metodes"
Šī pētnieciskā projekta mērķis ir izstrādāt metodikas, ko varētu izmantot dažādu augu pigmentu, kas pielietoti tradicionālajā krāsošanas procesā, fitoķīmiskajam skrīningam ar modernākajām tehnoloģijām. Turklāt iegūtie rezultāti, izpētot nemateriālo kultūras mantojumu, var sabiedrībai sniegt zināšanas par Latvijas vēsturi un atjaunojamajiem resursiem.
Ikdienas darbā Ilvu vada motivācija dot atpakaļ sabiedrībai. Gan viņa, gan Anda ir ieguvušas izglītību par valsts budžeta līdzekļiem un uzskata, ka viņu pienākums ir nodot savas zināšanas citiem, kā arī pielietot sabiedrībai derīgā veidā.
Mūžīgās jaunības meli un patiesības 
