Iepirkšanās sludinājumu portālos droši un bez aizķeršanās – vai iespējams?
Foto: Shutterstock

"Kāpnieki internetā", "Krāpnieku saraksts", "Krāpnieki Latvijā" – šīs ir tikai dažas no sociālajā tīklā "Facebook" atrodamajām domubiedru grupām, kurās cilvēki dalās pieredzes stāstos par neveiksmīgiem darījumiem sludinājumu portālos un ne tikai. Kāds sev par pārsteigumu saņēmis zābakus ar čīkstošu papēdi, kas drīz vien solās noplīst, cits par samaksāto pretī saņēmis pliku pigu... Savukārt pārdevējiem galvu var sajaukt vairākas dienas ilga sarakste ar potenciālo pircēju, kurš beigās atstāj ar garu degumu – un nožēlu par iztērēto laiku un enerģiju.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Protams, ne katra pieredze ir neveiksmīga, taču tieši šie gadījumi mēdz iespiesties atmiņā visdziļāk. Gan tiem, kuri pārdod, gan tiem, kuri pērk. Un runa ne vienmēr ir par defektiem un neatsūtītām precēm – nogurdinoša var būt arī dienām ilgā sarakste, kas aizstāj piemērīšanu un reālu drēbes apčamdīšanu. Pieredzē ar portālu "Cālis" dalās Kitija, kura bijusi žoga abās pusēs, pērkot un pārdodot lietas platformā "Andele Mandele".

Reiz viņa piedāvājusi iegādāties vasaras svārkus ar gumiju jostas vietā, skaidri norādot – tie ir 38. jeb M izmēra. Sludinājumam atsaukusies kāda dāma, kura sacījusi, cik ļoti tieši šādus svārkus meklējusi. "Protams, palūdza man 10 mērus – garumā, platumā, gurnos, viduklī, bet pie tā jau esmu pieradusi. Bez papildu mēriem un vēl bildēm pārdot nemaz nevar," viņa atklāj. Sarakste ieilgusi divu dienu garumā, līdz sieviete vēlreiz pārjautājusi, kāds tad īsti ir izmērs. "Vēlreiz pateicu, ka M, uz ko viņa pajautāja, vai derēs arī L izmēram. Teicu, ka noteikti derēs, jo viduklī ir gumija un tie jau paši ir diezgan plati. Taču ar to viss nebeidzās – viņa man prasīja, vai varētu derēt XL izmēram, uz ko teicu – iespējams. Varbūt varētu, bet simtprocentīgi apgalvot nevaru, negribu būt arī vainīga, ja nu gadījumā beigās nederēs. Teica, ka padomās. Un tad pēc divām stundām atkal jautājums: "Bet divi XL varētu derēt?" Tajā brīdī sāku šķībi skatīties un pavaicāju, kāds tad īsti viņai ir izmērs. "46.," viņa atbildēja. Tad man vienkārši atkārās žoklis. Kā cilvēks var iedomāties, ka varētu derēt 38. izmērs?! Viņa sarakstē man iztērēja divas dienas, vēl rezervēja svārkus, bet patiesībā viņas izmērs ir daudz lielāks. Nu kā cilvēks pie pilna saprāta var iedomāties, ka viņam varētu derēt četrreiz mazāks izmērs?" retoriski vaicā Kitija.

Tāpat sieviete bieži saskārusies ar, kā pati saka, "centu skaitītājiem". Šos ļaudis viņai grūti saprast, jo pati 15 centus nežēlo sev tīkamai lietai. "Vienreiz pārdevu žaketi par 20 eiro. Meitene pateica, ka pirks, un man vajadzēja to nosūtīt viņai ar pakomāta starpniecību. Saku: "Tie tad būs 22 eiro – divi eiro par sūtīšanu." Uzreiz ienāca kontā naudiņa. Skatos – tur 21 eiro un 85 centi. Nobrīnījos, bet domāju, nu, labi, nav liela bēda, taču uzreiz saņēmu no viņas ziņu: "Aizskaitīju naudiņu, bet 21,85, jo zinu, ka sūtīšana nav divi eiro." Tas man arī šķita ļoti "crazy" (traki – angļu val.), jo tā vietā, lai pārskaitītu apaļus divus eiro, tu labāk tērē laiku skaidrošanai un stāstiem par kaut kādu kodu, kas man jāpērk. Saprotu, ka ir dažāda biezuma maki un ir cilvēki, kuriem 15 centi maina daudz, bet man šķiet, ka viņi tad arī nepirktu žaketi par 20 eiro," stāsta Kitija.

Kas attiecas uz iepirkšanos pašai, Kitija tai jau atmetusi ar roku. Viņa dalās pieredzē, ka daudzos sludinājumos izklāstīta nepatiesība, kā rezultātā tiek atsūtīti, piemēram, cita izmēra apavi. "Man ir 38. izmērs, bet vienreiz atnāca kurpes, uz kurām rakstīts – 37. izmērs, un 39. izmēra zābaki," viņa atklāj. Lai gan pašai šie apavi neder un vienīgais variants būtu tos mest ārā vai kādam atdot, samierinoties, ka nauda izmesta vējā, Kitija nolēmusi mēģināt tos pārdot pati. Un šoreiz tas izdevies arī ar īsto izmēru.

Par krāpšanos var sūdzēties policijā

Iepērkoties internetā, Patērētāju tiesību aizsardzības likums sargā patērētāju gadījumos, kad preces vai pakalpojumi iegādāti no komersanta. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Santa Zarāne uzsver – ja sludinājumu portālos patērētājs iegādājas preci no personas, kas neveic saimniecisko darbību, konkrētais likums patērētāju neaizsargā. Citiem vārdiem sakot – daudziem labi zināmā iespēja "atgriezt preci 14 dienu laikā bez paskaidrojumiem" šādos gadījumos nedarbojas, un personām strīdi jārisina savā starpā vai civiltiesiskā kārtībā.

Taču ne vienmēr runa ir tikai par nekvalitatīvām precēm – reizēm, iepērkoties internetā, vari palikt pilnīgi bešā – ne tikai bez naudas, bet arī preces. Ja radušās aizdomas par krāpšanu un pircējs nav saņēmis ne preci, ne naudu, viņš var vērsties ar iesniegumu Valsts policijā (VP), portālam "Cālis" norāda VP pārstāve Gita Gžibovska. "To ir iespējams nosūtīt elektroniski portālā "Latvija.lv" vai, ja ir elektroniskais paraksts, apstiprinātu ar elektronisko parakstu, nosūtīt uz e-pasta adresi: pasts@vp.gov.lv, vai arī iesniegt tuvākajā Valsts policijas iecirknī."

Pēc tam policija iepazīstas ar visiem lietas apstākļiem, pieņemot paskaidrojumu arī no pārdevēja. Cietušajam ieteicams saglabāt sarakstes ekrānuzņēmumus un citus pierādījumus, ko nepieciešams iesniegt kā iesnieguma pielikumu.

Ja krāpšana apstiprinās, izkrāpto naudu iespējams atgūt tiesas ceļā. Vai arī, ja personas vienojas par izlīgumu, vainīgā persona zaudējumus var atlīdzināt labprātīgi. Gita Gžibovska, Valsts policijas pārstāve

Ņemot vērā, ka iesniegumi par šādiem gadījumiem nonāk dažādās VP struktūrvienībās, nav statistikas datu tieši par šāda veida krāpšanām, norāda Gžibovska. "Taču jānorāda, ka par krāpšanas upuri var kļūt ne vien cilvēks, kurš vēlas iegādāties preci, bet arī cilvēks, kurš pats vēlas pārdot preci sludinājumu portālā."

VP pārstāve norāda, ka aizvien izplatīti krāpšanas gadījumi, nelikumīgi izmantojot "DPD Latvija" un "Omniva Latvija" vārdu. "Krāpnieki uzrunā iedzīvotājus, kas dažādās interneta tirdzniecības platformās, piemēram, "Ss.com" vai "Reklama.lv", ir izvietojuši savas preces pārdošanai. Pārdevējam tiek nosūtīta ziņa (visbiežāk, izmantojot mobilo lietotni "WhatsApp"), ka cilvēks vēlas iegādāties konkrēto preci, izmantojot kurjera pakalpojumus. Sarakstes laikā personai tiek nosūtīta viltus interneta vietnes saite, kas vizuāli atgādina "DPD Latvija" vai "Omniva" mājaslapu, aicinot ievadīt norēķinu kartes datus, lai saņemtu apmaksu par preci attālināti, tādējādi mēģinot iegūt personas norēķinu kartes datus un finanšu līdzekļus. Kopš šī krāpšanas fenomena pirmsākumiem 2020. gadā iedzīvotājiem tādā veidā kopumā izkrāpti simtiem tūkstošu eiro."

"Atverskapi.lv" apdrošina samaksāto

Iepirkšanās sludinājumu portālos droši un bez aizķeršanās – vai iespējams?
Foto: Shutterstock


Šobrīd dzīvojam sarežģītā izaicinājumu laikā, kurā iepirkšanās internetā kļuvusi par "jauno normālo". Laikā, kad klātienes tirdzniecība ir apturēta vai ierobežota, tas ir arī vienīgais veids, kā varam pirkt lietas, kas neiekļaujas pirmās nepieciešamības preču sarakstā, taču dzīvē ir nepieciešamas. Ja preces iegāde interneta veikalā paredz iespēju to 14 dienu laikā atdot pārdevējam bez pamatojuma, ar sludinājumu portāliem tik vienkārši vis nav, tāpēc bažas par nekvalitatīvas preces saņemšanu vai nesaņemšanu nemaz var kalpot par galveno iemeslu, kāpēc šajā piedzīvojumā neiesaistīties. Un te sludinājumu portāliem jānāk klajā ar jauniem risinājumiem drošības nodrošināšanā.

Viens no sludinājumu portāliem, kas piedāvā pirkt un pārdot preces, ir AS "Delfi" uzturētā platforma "Atverskapi.lv" – tas, rūpējoties par veiksmīgu pieredzi visām iesaistītajām pusēm, nācis klajā ar jaunu pakalpojumu – "Drošais pirkums".

"Drošais pirkums" ir maksas pakalpojums, ar kura starpniecību pircēja samaksāto naudas summu par preci apdrošina portāls, un to iespējams saņemt atpakaļ, ja darījums starp pircēju un tirgotāju izrādījies neveiksmīgs. Darījums notiek bez saziņas starp pusēm, gandrīz kā interneta veikalā.

Kā stāsta AS "Delfi" valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs, kopš sludinājumu portāla iegādes 2016. gadā ieviests daudz jauninājumu, taču laika gaitā tapa skaidrs, ka visglobālākā problēma ir drošība. Bieži saņemtas sūdzības no lietotājiem, ka nauda nav pārskaitīta vai prece – atsūtīta. "Tāpēc viena no pirmajām lietām, ko izdarījām, – atteicāmies no idejas iekasēt naudu, teiksim, dažus centus par katru sludinājumu, bet ieviesām abonēšanu," skaidro Kuzikovs. Viņš piebilst, ka "Atverskapi.lv" nav iespējams norēķināties ar SMS maksājumiem, jo visi naudas pārskaitījumi tiek veikti tikai ar bankas kartēm. "Ja tiks saņemtas sūdzības par kādu lietotāju un pat iesaistīta policija, varēsim uzreiz norādīt konkrētā lietotāja bankas kontu, un banka pēc tam jau pateiks, kas bija šis cilvēks."

Taču savu lietotāju apzināšana bija tikai pirmais solis ceļā uz drošu iepirkšanos sludinājumu portālā. "Bieži ir situācijas, kad pēc komunikācijas uzsākšanas pārdevējs vienkārši vairs neatbild. Bet preci tev taču vajag! Kāpēc viņš neatbild – tie ir personīgi iemesli," stāsta Kuzikovs. Viņš uzsver, ka, mainoties paaudzēm, mainījušās arī komunikācijas veida izvēles prioritātes un ilgā saziņa palikusi pagātnē. "Un mēs sapratām, ka arī šajā procesā varam palīdzēt. Ja negribi komunicēt, vienkārši atzīmē, ka esi gatavs pirkt preci! Šajā gadījumā iekasēsim naudiņu, kas nonāks tā saucamajā darījumu kontā. Pārdevējs saņems ziņu, ka viņa piedāvātajai precei ir pircējs. Nauda jau būs rezervēta, pārdevējam atliks tikai nosūtīt to ar "Omnivu". Ja tas notiks, pēc pāris dienām pircējs saņems preci – viņš apstiprinās, ka ir saņēmis, bet pārdevējs automātiski saņems naudu. Šādā gadījumā pircējs un pārdevējs vispār savā starpā nekomunicē. Manuprāt, ideāla shēma bez mūžīgajiem jautājumiem: "Bet kā jums šķiet, manai meitai noderēs šī kleitiņa?" Pat līdz tādam absurdam. Protams, ir cilvēki, kas aizvien grib komunicēt, bet biežāk tomēr no tā vēlas izvairīties."

Kad pirms trim gadiem sludinājumu portāla komanda uzrunāja lietotājus, stāstot par drošo pirkumu un tā jēgu, lielākā daļa bijusi neizpratnē par tādu nepieciešamību, stāsta "Atverskapi.lv" projekta vadītāja Alīna Kičatova. Taču apstiprinājumu tam, ka šāds pakalpojums nepieciešams, viņa guvusi Vācijā, pētot sludinājumu portālu "Vinted" un tā piedāvājumu. Tur drošais pakalpojums darbojies jau vairākus gadus, un cilvēki tam uzticējušies. "Mēs izlēmām, ka arī mums jāsāk strādāt pie šāda projekta un jāparāda Latvijai – mēs to varam –, jo šobrīd citiem sludinājumu portāliem tāds pakalpojums nav pieejams. Sākām komunicēt ar mūsu partneriem, pārvadātājiem, kā arī Igaunijas partneri "MakeCommerce", kas nodrošina drošas maksājumu transakcijas. Mēģinājām saprast, ko jaunu "Omniva" var izveidot savā sistēmā un pēc kādas shēmas jau darbojas Igaunijas partneri," norāda Kičatova.

Jaunā pakalpojuma izstrāde prasījusi divus gadus, atklāj Kuzikovs, kā galveno iemeslu norādot trīs iesaistītos spēlētājus – sludinājumu portālu, loģistikas uzņēmumu un maksājumu sistēmu. Šajā gadījumā pārdevējs uzreiz naudu nesaņem, tā uzglabājas virtuāli, un šīs iespējas nodrošināšana prasījusi laiku. "Sarežģīti bija arī ar "Omnivu" – izstrādāt visu procesu, lai tiktu ģenerēts kods, viņiem vēl naudu nesaņemot, lai pārdevējs preci varētu nosūtīt, bet, ja pircējs gribēs preci atgriezt, tas būs jādara vēlreiz. Ļoti sarežģīts process ar daudziem nezināmajiem un variācijām."

Alīna Kičatova uzsver – cilvēkus vienmēr baida viss jaunais. Taču, ja pirms trim gadiem nevienam šāds pakalpojums nešķita vajadzīgs, laika gaitā uzklausītās problēmsituācijas norādījušas uz to, ka tām nepieciešams ilgtermiņa risinājums. "Cilvēki man regulāri rakstīja: "Pasūtīju preci, tā neatbilst aprakstam, bet pārdevējs mani bloķējis. Ko man darīt, lai to atrisinātu?" Bet viss, ko es kā administratore varu darīt, ir izstāstīt pārdevējam situāciju un aicināt to risināt. Savukārt pārdevējs var pateikt, ka no viņa puses viss ir bijis kārtībā. Un ko tālāk? Līdz šim nevarējām garantēt, ka pārdevējs samaksāto atgriezīs, tāpēc sistēma, kā palīdzēt pircējam atgūt naudu, bija vitāli nepieciešama." Sludinājumu portāla pārstāve gan uzsver, ka šis pakalpojums ir derīgs arī pārdevējiem, jo līdz šim gadījies arī tā, ka pēc vienošanās par preces atgriešanu pircējs to atsūtījis ar defektiem. "Un tad sākas strīdi, kurš ko izdarīja. Sūta bildes un mēģina pierādīt, kuram taisnība. Bet mēs esam tikai starpnieki, piedāvājam platformu, kur pirkt un pārdot lietas! Protams, varam palīdzēt situāciju risināt, bet ne vienmēr tas var būt veiksmīgi."

Tātad – pircējs ir ieguvējs, jo, apdrošinot savu pirkumu, iegādājas arī drošības spilvenu, kas viņu neatstās apkrāptu vai bešā. Bet kā ar pārdevējiem? Kuzikovs stāsta, ka sākotnēji bijušas šaubas, vai šo pakalpojumu vispār izmantos, jo gala summa ar samaksu pārdevējam, sūtīšanu un komisijas maksu ir lielāka, nekā ierasts redzēt. Pirms iegādes visas izmaksas ir skaidri uzrādītas. "Taču tā nav taisnība, ka nepērk. Vidējais pirkums šajā gadījumā ir 9 eiro, un tas nav nekāds kosmoss. Kāpēc cilvēki pērk? Viņi negrib tērēt laiku, komunicējot viens ar otru. Viņi uzticas "Atverskapi.lv" kā "Delfi" zīmolam un labāk uzspiedīs vien dažus klikšķus, nevis domās, vai prece tiks atsūtīta, vai nebūs jācīnās krāpniekiem."

Pārdevēji sākotnēji neredzēja sev ieguvumus, jo daļai galvenais ir ātrāk pārdot un šīs preces vairs nekad neredzēt. Taču mēs stāstījām, ka viņiem vairs nevajadzēs trīs stundas sarakstīties ar pircēju, kuram nav ne jausmas, ko viņš grib. Arī atbildēt uz 300 jautājumiem ir laikietilpīgi, tāpēc tagad viņš ar vienu klikšķi var atteikt vai pieņemt darījumu. Un viss – aizmirst par to un gaidīt savu naudiņu. Alīna Kičatova, "Atverskapi.lv" projekta vadītāja

Pievienoties drošajiem pirkumiem aizvien ir brīvprātīga izvēle, skaidro Kičatova, piebilstot, ka "Atverskapi.lv" turpina darboties arī vecajā režīmā. "Lietotāji var pievienoties "drošajam pirkumam", bet, ja negrib, aizvien var sarakstīties un tad paši domāt, kas ar precēm notiks. Mēs par to neatbildēsim – apdrošināšana attieksies tikai uz drošo pirkumu. Ja pirkums tiks veikts ar veco metodi, palīdzēt nevarēsim, jo ikvienam ir iespēja tam pievienoties." Viņa uzsver, ka apdrošināt var pilnībā visas piedāvātās preces līdz "L" pakas izmēram, izņemot apavus, jo tie pieder augsta riska kategorijai.

Lai gan šobrīd visa uzmanība pievērsta tam, lai nodrošinātu "drošo pirkumu", arī nākotnē "Atverskapi.lv" solās būt daudz jauninājumu. Un pirmais no tiem būs mājas preču piedāvājuma attīstīšana, kā arī paša portāla "pārrakstīšana uz jauna dzinēja", norāda pārstāvji.

Tags

Omniva Iepirkšanās Internets PTAC
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form