Zilā eņģeļa sārtie rubīni. Kādas neparastas dārglietas stāsts

Merilina Monro dziedāja, ka dimanti ir meitenes labākie draugi. Slavenu un bagātu aktrišu rotaslietu kārbiņās vienmēr bijusi ne jau lēta bižutērija, bet rotas no īstiem dārgakmeņiem, ko izmantoja ne tikai svinīgi saviesīgos brīžos, bet reizēm arī filmēšanas laukumos. Bieži vien šīs dārglietas turpina dzīvot tālāk, kad to īpašnieces jau sen spēlē ēnu teātrus mūžības viņā pusē. Un pelna naudu.

Marlēne Dītriha (attēlā) bija sava laikmeta zvaigzne. Noslēpumaina, ar dūmakainu skatienu un izcilu talantu apveltīta. Viņai piestāvēja briljanti un spožums. 1950. gada filmā "Stage Fright" ("Skatuves bailes"), ko uzņēma šausmu filmu meistars Alfrēds Hičkoks, vienā no filmas ainām Dītrihas plaukstas locītavu rotā smaga dārgakmeņu aproce.

Dītriha 30. gadu beigās no Vācijas pārcēlās uz ASV un saglabāja savu superzvaigznes statusu. Filmu vajadzībām – un viņas varonēm tas piestāvēja – viņa sadarbojās ar daudziem vadošajiem modes un juvelieru namiem, kas Dītrihu apgādāja gan ar moderniem tērpiem, gan rotaslietām. Šādā sadarbībā tapa viena no slavenākajām pagājušā gadsimta rotām, kas joprojām "smeļ" miljonus.

Dārglietas Marlēnai Dītrihai izgatavoja arī juvelieru nams "Van Cleef & Arpels", kura meistars Luī Arpēls kļuva par aktrises tuvu draugu. Tieši šī draudzība radīja aproci, kas skatāma uz Dītrihas rokas filmā "Stage Fright"; eksperti to sauc par vienu no neparastākajām rotaslietām, kāda jebkad tapusi.