Neskaitāmi cilvēki ikdienā saskaras ne tikai ar nomācošo jautājumu "Ko šovakar ēdīsim?", bet arī ar neveselīgu paradumu nostiprināšanos, kas noved pie liekajiem kilogramiem vai citām problēmām. Sarunā ar "Viņa" slimnīcā strādājošā māsiņa un uztura pazinēja Klinta Stasjule atklāj, kā ēdienreižu plānošana viņai palīdzējusi ēst veselīgāk intensīvajās darba dienās, kā arī kopumā uzlabojusi attiecības ar ēdienu. Viņa iesaka sākt ar mazumiņu, piemēram, izplānot tikai vairāku dienu vakariņas vai tās ēdienreizes, kuras sagādā lielākās galvassāpes.
Klinta atklāj, ka slimnīcā viņai ir diennakts dežūras, tāpēc ar laiku darba ritma, intensitātes un specifikas dēļ sapratusi, ka nevar paspēt doties uz kādu ēstuvi. Piemērotāks variants šķitis ēdienu ņemt līdzi no mājām, kas laika gaitā ļāvis novērtēt tā priekšrocības, piemēram, iespēju ievērot veselīga uztura pamatprincipus. "Jāsaka gan, ka es ēdienreizes neplānoju visai nedēļai. Zinu, ka daudzi tā dara, bet tas varbūt ir piemērotāk ģimenei. Tā kā strādāju diennakts režīmā, nākamās dienas man ir relatīvi brīvas un ir laiks gatavot," stāsta enerģiskā sieviete. Viņa norāda, ka tikpat bieži ēd arī ārpus mājām un ēdienreizes neplāno nedēļai, bet gan kādām divām trim dienām.
"Tas man ir praktisks veids, kā uzlabot savus uztura paradumus, ietaupīt laiku, finanses, enerģiju, kā arī uzlabot attiecībās ar ēdienu," skaidro Klinta. Viņa izveidojusi arī platformu "Foodprep", kur dalās ar maltīšu idejām un sniedz padomus visiem ēdienreižu plānošanas un iepriekšējas sagatavošanas interesentiem. Tur viņa novērojusi, ka daudzi plāno ne tikai nedēļu uz priekšu, bet pat divas, kādā brīvdienā dodoties iepirkties. Savukārt Klinta plāno nākamajām divām trim dienām, iegādājas produktus un arī pati sagatavo maltīti.
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc viņa izvēlējusies plānot savas ēdienreizes un maltīti gatavot iepriekš, bijis darba faktors. Sieviete norāda, ka arī studijas uztura zinātnē darījušas savu – cilvēkam, kuram darbs nav saistīts ar uzturu, veselīgu ēdienreižu principus ieviest ir grūtāk: "Ja mēs, piemēram, ēdam katru dienu trīs, četras vai piecas maltītes, padomāt par katru maltīti atsevišķi, lai tā būtu veselīga, būtu iekļauti dārzeņi, olbaltumvielas, ogļhidrāti, – tas ir mazliet apgrūtinoši." Viņa tomēr vēlējusies veselīga uztura principus ieviest ikdienā, uzsverot – ieteikumi nederēs visiem, jo katram ir atšķirīgs dzīves ritms.
Viens no veiksmīgas plānošanas elementiem ir ēšanas paradumu pielāgošana savam dzīvesveidam. Tam piekrīt arī Klinta. "Nevar salīdzināt divus dažādus cilvēkus vai divas dažādas ģimenes," viņa piebilst. Kādam problemātiskākās ēdienreizes būs brokastis un vakariņas, citam – pusdienas. "Tas ir ļoti dažādi, manuprāt, zināšanas par veselīgu uzturu – tas ir viens pamats, bet katram individuāli ir jāatrod praktisks veids, kā to ieviest savā ikdienas dzīvē," skaidro Klinta.
Jā, nē vai varbūt – par pornogrāfijas vietu, nozīmi un ietekmi uz attiecībām 
