Vairāk par to, kā ar rudens veltēm stiprināt organismu, stāsta veselības centra "Vivendi" uztura speciāliste Beatrise Upeniece.
C vitamīns jāuzņem katru dienu
C vitamīns ir viens no visplašāk pazīstamajiem antioksidantiem, kas mazina aterosklerozes, paātrinātas novecošanās, audzēju un imūnreakcijas traucējumu attīstību. Lai gan ir pierādītas C vitamīna antioksidatīvās īpašības, tomēr nav objektīvu datu par to, ka lielākā daudzumā (vairāk par ieteicamo diennakts devu) uzņemts tas sniegtu vēl nozīmīgāku ietekmi uz organismu, tāpēc uzņemt to mērenās devās ar pārtikas produktu palīdzību ir pietiekami, lai veicinātu C vitamīna vispārēju labvēlīgu ietekmi uz organismu.
E vitamīns – ādas veselībai un mirdzumam
E vitamīns ir taukos šķīstošais vitamīns, tāpēc uzsūkšanās procesā tam ir nepieciešami produkti no tauku uzturvielu grupas. Tas nozīmē, ka šī vitamīna saturošos produktus ir jāēd kopā ar kādu taukvielu, piemēram, eļļu, ko pievieno klāt salātiem. E vitamīns pasargā šūnu membrānas no oksidēšanas un bojāejas. Īpaši lielā daudzumā E vitamīns ir atrodams lazdu riekstos, pētersīļu lapās, paprikā, spinātos, brokoļos, ķirbjos, Briseles kāpostos un smiltsērkšķos. Pieauguša cilvēka diennakts deva ir 12 mg. Tas nozīmē, ka būtu jāapēd, piemēram, 50 g lazdu riekstu, 450 g paprikas vai 1,2 kg ķirbja. Ļoti labi E vitamīna avoti ir arī eļļa (īpaši saulespuķu un olīvu), kā arī dažādi citi rieksti.
Karatinoīdi – mikrouzturvielas imunitātes stiprināšanai
Karatinoīdi ir plaši pārstāvēta antioksidantu grupa, kas atrodas tikai augos. Respektīvi, tie ir augu krāsviela. Populārākais karatinoīds ir spilgti dzelteni-oranžais beta-karotīns, ko bagātīgās devās satur: aprikozes, burkāni, pētersīļu lapas, spināti, paprika un ķirbis. Jāņem vērā, ka beta-karotīns labāk uzsūksies organismā, ja tiks uzņemts kopā ar kādu produktu no tauku uzturvielu grupas, līdzīgi kā E vitamīns. Pie karotinoīdu grupas pieder arī likopēns, kas lielā daudzumā ir atrodams tomātos un luteīns, ko satur spināti.
Beatrise Upeniece: "Ar rudens ražas palīdzību varam garšīgi stiprināt savu imūno sistēmu, bagātinot savu organismu ar daudzveidīgām un vērtīgām mikrouzturvielām. Atceries, ka ik dienas ir jāuzņem vismaz piecas dārzeņu un augļu porcijas*. Tās mūs nodrošina ar vajadzīgajiem vitamīniem, šķiedrvielām, minerālvielām un antioksidantiem, vienlaikus stiprinot organisma dabisko aizsardzību pret brīvajiem radikāļiem, vīrusiem un citiem ienaidniekiem. Protams, ir jāatceras, ka imunitātes stiprināšana ir komplekss pasākumu kopums, kurā jāiekļauj ne tikai veselīgs un sabalansēts uzturs, bet arī jāveic citas pozitīvas pārmaiņas dzīvesveidā. Piemēram, jāievieš regulāras fiziskās aktivitātes, jāgādā par miega higiēnu, – kvalitatīvai atpūtai naktī veltot vismaz septiņas stundas, kā arī jāpievērš uzmanība savai psihiskajai veselībai un psihoemocionālajai labklājībai, kas ietver stresa mazināšanu un pārvaldību".
Ne vienmēr ieradumu maiņa ir vienkāršs un ātrs process, taču pats galvenais – pārmaiņu ieviešanai ir jābūt samērīgai un pakāpeniskai. Lai stiprinātu veselību un uzlabotu pašsajūtu, ir iespējams vērsties arī pie speciālistiem. Piemēram, uztura speciālists palīdzēs sastādīt tieši tev piemērotu ēdienkarti, kā arī sniegs atbalstu un padomus, lai veselīgs un sabalansēts uzturs kļūtu par tavu dzīvesveidu.
*Viena porcija dārzeņu ir, piemēram, viens vidēja izmēra tomāts vai burkāns, puse paprikas, sauja salātlapu, trīs ēdamkarotes sasmalcinātu dārzeņu. Savukārt viena porcija augļu vai ogu ir viens vidēja izmēra ābols vai bumbieris, divi nelieli augļi (plūmes, aprikozes) vai sauja ogu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
