Ar savu stāstu Anna piedalījās portālu "Viņa" un "Woman" rīkotajā konkursā ar "Reebok" atbalstu. Šis stāsts sācies jau pusaudžu vecumā. "14-15 gadu vecumā mani skolā apcēla. Kā noskaidrojās vēlāk, iemesls bija tajā, ka negāju ar visiem uz mazdārziņiem dzert, sēdēju mājās ar vecākiem. Tomēr visā visumā tajā laikā piesējās visam – čirkainiem matiem, tam, ka es esot resna (pie 170 cm auguma svēru 58 kilogramus) u.t.t." atceras meitene.
Nav pārsteidzoši, ka tolaik viņa kopā ar draudzenēm bija apsēsta ar domu par notievēšanu. "Tomēr gribasspēka pietika tikai man. Es nekad neēdu saldu (negaršoja), frī kartupeļus un fāstfūdu es "izslimoju" 11-12 gadu vecumā. Man garšoja tikai pastētmaizes. Ēšanas sakarā vienmēr biju cimperlīga, un mammai bija grūti mani pabarot."
Vienā mirklī Anna pārstājusi ēst gaļu, to no uztura izslēdzot septiņus gadus. Pakāpeniski izņemot no savas ēdienkartes dažādus produktus, galu galā viņa vairs neēda neko, tikai ābolus un citronus. "Gada laikā mans svars nokritās līdz 32 kilogramiem, bet es pati izstiepos līdz 174 centimetriem."
Svaru pamazām izdevās atgūt. Kad svari rādīja 46 kilogramus, Anna pievērsās sportam – skriešanai un slēpošanai.
Tomēr ar to nepietika, drīzumā pašsajūta pasliktinājās. "Acīs nemitīgi tumsa, treniņos nebija spēka. Vecāki lūdzās, lai sāku ēst, raudāja, bet es biju visgudrākā, mani bija aprijušas bailes pieņemties svarā. Baidījos apēst ko lieku, baidījos apēst lieku ābola kumosiņu, citādi kļūšu resna. Es ienīdu sevi, savu izskatu – tāpat, kā pirms notievēšanas, es varēju atrast taukus tur, kur to nebija.
Vecākiem pievienojās arī treneris. "Ēd gaļu. Ja nevēlies gaļu, ņem biezpienu. Kamēr nepieņemsies līdz 58 kilogramiem, nopietni netrenēšu tevi." Viņš to atkārtoja katrā treniņā. Pieeju, saku: "Treneri, es gribu medaļas, gribu rezultātu," bet pretī saņemu: "Kamēr nepaēdīsi, staigā, ar tādu izskatu uz rezultātu nestrādā." Tā arī kādā vakarā es aizgāju un palūdzu mammai biezpienu. Pēc tik ilga laika (divi, divarpus gadi) vecāki nopriecājās – meitiņa sākusi ēst. Vēlāk ēdienkartē pievienojās vista."
Tomēr ne viss bija tik vienkārši. "Dažus mēnešus ēdu, bet svars nenāca klāt. Tas biedēja. Nācās lasīt grāmatas par dietoloģiju, par slēpotāju sagatavošanu, konspektēt, analizēt, veidot skriešanai/slēpošanai efektīvas diētas."
Šobrīd Anna ir 178 centimetrus gara un sver 58 kilogramus. "Man patīk, kā izskatos. Svars mēdz uzkāpt līdz 58 kilogramiem. Bet pats galvenais – acīs netumst, veselība nepieviļ, tikai rokas ir visu laiku aukstas, tā atgādinot par manu muļķību, kā sekas ir hipotonija."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
