Foto: AFP/Scanpix
Lai nodrošinātu veselīgāka uztura pieejamību, pārtikas produktos turpmāk tiks noteikts pieļaujamais transtaukskābju daudzums. To paredz ceturtdien, 9.oktobrī, Saeimas konceptuāli atbalstītie grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Tāpat, lai samazinātu risku cilvēkiem saslimt ar trihinelozi, izmaiņas arī noteiks pienākumu personām, kas iegūst pārtiku pašpatēriņam, nodrošināt tās atbilstību nekaitīguma Šis likumprojekts tiks skatīts steidzmības kārtā, informē Saeimas preses centrā.

Likuma grozījumi paredz, ka valdībai līdz nākamā gada 30.jūnijam būs jānosaka transtaukskābju maksimālais daudzums pārtikas produktos. Likumprojekta autori norāda, ka pēdējos gados pētījumi pierādījuši transtaukskābju lietošanas nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, kas var izraisīt sirds un asinsvadu slimības, vēzi, diabētu, aptaukošanos un atstāt negatīvu ietekmi uz grūtniecību. Saskaņā ar pērnā gada datiem Latvijā visaugstākā šīs vielas koncentrācija ir siera izstrādājumos, biezpiena sieriņos, krējuma un sviesta izstrādājumos.

Patlaban no Eiropas Savienības(ES) valstīm tikai Dānija un Austrija noteikušas pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikā, norāda likumprojekta autori.

Tauki cilvēkam ir vajadzīgi ikdienas uzturā, taču daļa no taukiem ir nevēlami vai pat kaitīgi, jo veicina aterosklerozes attīstību, līdz ar to paaugstinot infarkta un insulta risku. Veselīgie tauki ir zivīs,tāpat labi tauki ir olīveļļa, kvalitatīva rapšu eļļa un citas augu eļļas. Savukārt pie sliktajiem taukiem tiek pieskaitīti dzīvnieku un piena tauki, kas uzturā var tikt lietoti, bet tomēr pēc iespējas mazākā daudzumā. Savukārt vissliktākie tauki ir transtauki, kas veidojas augu eļļu apstrādē, notiekot nepilnīgai hidrogenizācijai, un tie maksimāli jāizslēdz no uztura. Diemžēl šādus taukus bieži izmanto rūpniecībā, jo tiem ir ilgāks derīguma termiņš.Rūpniecībā plaši lietotie transtauki ir ražoti no palmu eļļas dehidrogenizācijas procesā un ir ļoti kaitīgi veselībai. Tas tādēļ, ka tie nekūst cilvēka organisma normālā temperatūrā - 36,6 grādos, bet daudz lielākā temperatūrā, līdz ar to organisms tos nevar pārstrādāt.

Savukārt, lai samazinātu risku saslimt ar trihinelozi un pasargātu cilvēkus no nezināmas izcelsmes gaļas aprites, likuma grozījumi paredzēs personām pienākumu nodrošināt, lai pārtika pašpatēriņam atbilstu nekaitīguma prasībām. Audzējot vai medījot pret trihinellu uzņēmīgus dzīvniekus un to gaļu patērējot uzturā, personai būs jānodrošina šīs gaļas laboratoriska izmeklēšana. Slimību un profilakses centra dati liecina, ka ar trihinelozi pērn un aizpērn saslimuši vairāk nekā 50 cilvēki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!