Foto: Shutterstock
Mazuļa auklēšana, slima bērna kopšana, ikdienas mājas solis vai darbs ārpus mājas nereti nogurdina tā, ka, gribot vai negribot, noskaņojums nav no tiem labākajiem un uz dzīvi sākam raudzīties pesimistiskāk. Mēs, pārcilājot kādas sāpīgas atmiņas pagātnē vai iztēlojoties ne īpaši spīdošu nākotni, jūtamies nomākti, trauksmaini vai bēdīgi. Piedāvājam iepazīties ar klīniskās psiholoģes praktiskiem padomiem jeb 'ātro palīdzību', kā sev likt justies labāk.

Domas, emocijas un ķermenis – tie darbojas mijiedarbībā

Kā vienkāršoti portālam Cālis.lv mēģina skaidrot klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa, mūsu ķermenis un smadzenes, kā tā sastāvdaļa, atrodas nepārtrauktā miejiedarbībā: domas izsauc emocijas, bet tās ķermeņa reakcijas un otrādi - ķermeņa sajūtas var radīt domas, kas savukārt rada emocijas un, vai nu pastirpina ķermeņa sajūtas, vai mazina tās. Bieži vien ikdienas stresā mēs nepamanām, ka ķermenis ir saspringts, noguris, mazkustīgs, bieži vien pat nepabarots (jo pietrūka laika pusdienām) un, ka tas mūsos rada arī nepatīkamas pārdomas un pesimistiskāku skatu uz dzīvi. Tieši tāpat, dažkārt aizraijoties ar raizēm, nākotnes neveiksmju iztēlojumiem vai pagātnes sāpīgo atmiņu pārcilāšanu, mēs ietekmējam savas emocijas un ķermeniskās sajūtas šeit un tagad - jūtoties nomākti, trauksmaini un bēdīgi, kas atspoguļojas sirdsklauvēs, muguras sāpēs, galvas reiboņos un citās nepatīkamās sajūtās.

Īpaša nodarbība – vizualizācija jeb iztēles ceļojums

Psiholoģe stāsta, ka vada nodarbību "Dialogs ar savu dziļāko būtību. Vizualizācija jeb iztēles ceļojums", kurā balstās uz vispārīgas psiholoģijas un kognitīvi biheiviorālās pieejas atziņām par mūsu domāšanas procesu, emociju un ķermeņa sajūtu savstarpējo sasistību un mijiedarbību. Nodarbības laikā cilvēkiem tiek piedāvāts ieskats vingrinājumiem un praksēm, kas palīdz gan vadīt savu domāšanu/iztēli tādā veidā, lai ķermenis piedzīvotu tās sajūtas, kuras mēs vēlamies - atslābinājumu, možumu, relaksāciju, atbrīvošanos no muskuļu saspringuma , gan vadīt savu ķermeni tā, lai mums prātā nāktu tādas domas, tēli, atmiņas, kuras mums nepieciešamas konkrētajā brīdī (iedvesmojoši, nomierinoši, palīdzoši koncentrēties vai ieiet radošā procesā u.c.). Tā veidojas konstruktīvs dialogs mums pašiem ar sevi, palielinot iespēju piedzīvot pašefektivitāti un gandarījumu, skaidro speciāliste.

Praktiski, ātri un viegli pielietojami paņēmieni noskaņojuma uzlabošanai

Vizualizācijas un relaksācijas tehnikas bieži vien balstās un saistās ar elpošanas tehnikām, atslābinājuma vingrinājumiem un dažādu iekšējo resursu mērķtiecīgu iztēlošanos. To izklāsts prasītu diezgan pagaru aprakstu, tādēļ izvēlējos dažas no "ātrās palīdzības" tehnikām, kas ir pietiekami jaudīgas, ja tās tiešām praktizē, norāda Ābeltiņa.

1. Visvienkāršākais veids, kā caur ķermeni ietekmēt noskaņojumu un prāta stāvokli ir, nedaudz vairāk pakustēties, nekā mēs ikdienā to darām. Visbiežāk mūsdienu cilvēks pavada nomoda laiku, sēžot birojā, sēžot sabiedriskajā transportā , automašīnā, sēžot mājās pie datora, televizora - sēžot, sēžot un vēlreiz sēžot. Šis stāvoklis galīgi nav tas, kas mūsu organisms ir piemērots, līdz ar to tas sāk sūtīt dažādus neapmierinājuma impulsus smadzenēm. Ja mēs tos ignorējam vai nepamanām, rezultātā krītās mūsu pozitīvisms, iedvesma un enerģijas līmenis. Tātad, vinginājums ir vienkāršāks par vienkāršu: doties ar kājām, tur, kur mēs pieraduši izmantot liftu, iet vienu pieturu ar kājām, aiziet uz dejām vai darīt jebko, kas neapgriež ikdienu kājām gaisā, bet vienkārši pieliek kaut vai pāris simts soļu vairāk ik dienu.

2. Izslēgt telefonu, datoru, televizoru un citus modernos informācijas saņemšanas / apmaiņas rīkus divas stundas pirms gulētiešanas. Tas ļaus smadzenēm atpūsties no informācijas pārsātinājuma un uzlabos miega kvalitāti.

3. Katru vakaru atrast trīs lietas, kas pa dienu ir izdevušās, kas bijušas pozitīvas, labas, devušas kaut kripatiņu gandarījuma. Nav jāmeklē nez cik iespaidīgi notikumi, bet gan vienkārši, ikdienas darbiņi, sarunas, tikšanās, sajūtas. Smadzenes ir jātrenē atpazīt pozitīvais un neizmest to kaudzītē "normāli, ierasti, nesvarīgi".

4. Pirms nopietna pārbaudījuma (eksāmena, darba intervijas, sarunas u.c.) uzrakstīt 10 lietas, ar kurām tu lepojies, ka esi sasniedzis un vairākas reizes tās pārlasīt. Ir pierādīts, ka mūsu sniegums kļūst labāks, ja aktualizējam savā uzmanības redzeslokā savus sasniegumus, nevis neveiksmes, kā mums dažkārt varētu šķist.

5. Bieži vien mēs varam sevi pieķert, raizējoties par visu pēc kārtas un caurām dienām. Šādā gadījumā der vingrinājums "Atlikt raizes". Izvēlēties vienu stundu vai citu laika sprīdi dienā, kuru veltīt raizēm, negatīvām domām, sliktām atmiņām u.c., bet visā pārējā laikā apzināti bremzē prātā nākošās domas, atceroties, ka raižu laiks vēl nav pienācis. Svarīgi ir nemānīt sevi un tiešām "raižu stundā" to darīt, savādāk šis paņēmiems nestrādās.

Ābeltiņa gan atzīst, ka katram cilvēkam noderīgās un iedarbīgāks var būt savs paņēmiens, vingrinājums vai treniņš, jo katram "justies labi" var nozīmēt kaut ko savu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!