Ikdienišķi ieradumi, kas var likt priekšlaicīgi novecot

Labā ziņa ir tā, ka, vaininiekus ātri atkožot un izskaužot, iespējams laika ietekmi uz mums kaut nedaudz samazināt. Turpinājumā daži no ikdienas ieradumiem, kas var likt priekšlaicīgi novecot.

Kuram gan nepatīk vismaz laiku pa laikam ieslīgt dīvānā un skatīties sev iemīļotu seriālu vai filmas vairākas stundas no vietas vai pat visu dienu. Taču šādi pārraižu ''maratoni'' var atstāt negatīvu ietekmi uz tavām smadzenēm, skaidrots portālā ''The Healthy''. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts 2016. gadā žurnālā ''Neurology'', fizisko aktivitāšu trūkums pusmūža vecumā ir saistīts ar aprobežotākām prāta spējām vēlāk dzīvē.

''Mēs pētījumā konstatējām tiešu korelāciju starp fizisko sagatavotību un smadzeņu apnoju gadu desmitiem vēlāk, kas norāda uz paātrinātu smadzeņu novecošanos,'' paskaidro pētīja autore Nikola Spartano. Līdzīgi pētījumi, kas nesen publicēti ''JAMA Psychiatry'', liecina, ka liels televīzijas pārraižu skatīšanās daudzums un maz fizisko aktivitāšu agrīnā pieaugušā vecumā ir saistīts ar kognitīvo funkciju samazināšanos pusmūža laikā.

Pētījuma ietvaros noskaidrojās, ka dāmām, kuras negulēja labi vai pietiekami, parādījās ādas novecošanās pazīmes, tostarp smalkas līnijas, nevienmērīga pigmentācija, ādas nokarāšanās un samazināta elastība. ''Mūsu pētījums ir pirmais, kas pārliecinoši pierāda, ka nepietiekams miegs ir saistīts ar samazinātu ādas veselību un paātrinātu ādas novecošanos,'' sacīja pētījuma vadošā pētniece Elma Barona.

''Mūsu pētījums parāda, ka mums pret mazkustīgu dzīvesveidu vajadzētu izturēties tikpat nopietni kā pret citiem priekšlaicīgas nāves riska faktoriem, piemēram, pārmērīga alkohola lietošana un neveselīgi ēšanas paradumi,'' uzsver vadošā pētījuma autore Melodija Dinga.

2016. gadā ''Health Psychology'' publicētajā pētījumā par veselības psiholoģiju secināts – cilvēkiem, kuri jūtas vecāki par savu faktisko vecumu, ir lielāka iespēja saslimt un tikt hospitalizētiem. ''Jo jaunāki mēs jūtamies, jo vairāk mūsu veselībai tas nāk par labu,'' piebilst Ludviga.

''Mugurkaulam ir labi sabalansēts S formas izliekums ar mērķi mūs stabilizēt un atbalstīt,'' paskaidro ortopēdiskais mugurkaula ķirurgs Džeremijs Smits. ''Slikta stāja novirza mugurkaulu no tā normālā izliekuma, kā rezultātā muskuļi, diski un kauli kļūst ļoti saspringti.'' Ik dienu ik pa laikam pārliecinies, ka tava stāja ir pareiza – ausis, pleci un gurni veido taisnu līniju sēdus stāvoklī.

Piemēram, MP3 atskaņotāja maksimālais skaļums var sasniegt 105 decibelus, bet intensīvas pilsētas satiksmes troksnis ir 85 decibeli. Trokšņa izraisīta dzirdes zuduma problēma ir tā, ka tas parasti notiek pakāpeniski, un sākotnēji to pat vari nepamanīt. Līdz brīdim, kad ir jau par vēlu un dzirdes traucējumi kļuvuši izteiktāki. NNCKT iesaka izvairīties no pārāk skaļiem, pārāk tuviem vai pārāk ilgiem trokšņiem.

Stress var arī nomākt tavu imūnsistēmu, pasliktināt miegu, paaugstināt asinsspiedienu un apgrūtināt prāta spējas, kas ar laiku liek tev novecot gan ārēji, gan iekšēji. Tieši tāpēc nepieciešams nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, lasīt grāmatas un, iespējams, arī nodarboties ar jogu vai kādu citu aktivitāti, kas palīdz nomierināt prātu un atslēgties no visas ikdienas kņadas.