Piecas aktivitātes, kas aizkavē kognitīvo traucējumu piezagšanos
Foto: Shutterstock

Ja ikdienas sabiedrotais ir nepietiekams miegs, ilgstoša skatīšanās zilajos ekrānos un aktivitātes, kas noslīdējušas zem minimuma robežas, ļoti iespējams, savu veselību traumē vairāk nekā vienā veidā. Lai gan šie faktori lielākoties tiek saistīti ar emocionālo un fizisko labsajūtu, sarakstam pievienojams vēl trešais musketieris – kognitīvā veselība, kas pie šāda scenārija turpinās liet gaužas asaras.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kognitīvā – izziņas – veselība jeb mūsu spēja domāt, mācīties un atcerēties ir vitāli svarīga ikdienas funkcionēšanā, vēsta "Discover Magazine". Arī tik vienkāršas darbības kā komunikācija ar tuvinieku vai svešo, uzmanības koncentrēšana vai informācijas paturēšana prātā ietver dažāda veida kognitīvos procesus, par kuru klātesamību ikdienas dzīvē pat neesam lietas kursā. Iespējams, tu domā – es taču vēl esmu jauns un stiprs, kādi kognitīvie traucējumi! Pētījumi gan liecina, ka rūpēties par šo veselības aspektu nebūs pāragri. Jo vairāk laika atvēlēsi garīgi stimulējošām aktivitātēm jau šodien, jo lielāka iespēja, ka nākotnē tevi gaidīs labākas dienas.

Turpinājumā iepazīsties ar zinātnē balstītām aktivitātēm, kas var aizkavēt kognitīvos traucējumus!

Mācies valodas!


Ja tā labi padomā, ļoti iespējams, sasveicināties proti vairāk nekā pāris valodās, – varbūt pat 10? Nenoliedzami, valodu apguve ir aizraujošs piedzīvojums pats par sevi, taču tam ir vēl kāds pluss. Ņemot vērā, ka šis process ir ļoti komplekss un lielākoties arī sarežģīts, darbiņš stimulē dažādas smadzeņu daļas, kā rezultātā paplašini ne tikai leksiku, bet arī "pabaro" kognitīvo veselību.

2019. gadā īstenots pētījums atklāja, ka četru mēnešu valodas apguves programma palīdz saglabāt smadzeņu plastiskumu, kā arī uzlabot mentālu funkcionēšanu gados vecākiem indivīdiem. Cilvēkiem bieži vien ačgārni šķiet, ka smadzenes nevajag pārbāzt ar informāciju, citādi vairs neatšķirs franču no spāņu valodas, tādējādi tikai apgrūtinot uztveres attīstību. Realitāte ir gluži pretēja – divu vai vairāk valodu izmantošana ikdienā tiek saistīta ar veselības uzlabojumiem.

Meditē!

Meditācijas ietekme uz kognitīvajām spējām, kas uz vecumu pasliktinās, zinātnieku interešu hierarhijas augšgalā gozējas jau ilgstoši. 2014. gadā publicēts sistemātiskais pārskats norāda, ka saistība starp abiem lielumiem patiešām pastāv. Meditācijas laikā aktivizējas dažādi smadzeņu apvidi, tostarp struktūras, kas atbild par uzmanību – pētnieki noskaidrojuši, ka četru dienu meditācijas sesija uzlabo spēju koncentrēties uz noteiktiem stimuliem, paralēli limitējot citus traucēkļus.

Neaizmirsti sportot!

Regulāras aktivitātes ne tikai palīdz uzlabot fizisko ķermeņa stāvokli un izvairīties no hroniskām slimībām, bet arī dod pozitīvu artavu smadzeņu veselībai. 2011. gadā veiktā pētījumā noskaidrots, ka sports palīdz uzlabot atmiņu. Iemesls meklējams faktā, ka fiziskās aktivitātes paplašina hipokampu – smadzeņu struktūru, kas atbild par jaunu, ilgtermiņa un īstermiņa atmiņu veidošanos un to noglabāšanu. Cilvēkam novecojot, hipokampa tilpums samazinās, un šis process var izraisīt atmiņas pasliktināšanos, traucējot arī jaunas informācijas apgūšanu.

Taču tas vēl nav viss. Gluži tāpat kā pārējais ķermenis, arī smadzenes laika gaitā ir pakļautas novecošanās negatīvajai ietekmei. 2020. gada pētījumā noskaidrots, ka, no vairāk nekā 2000 pētījuma dalībnieku, tiem, kuri regulāri nodarbojās ar aerobajiem treniņiem, smadzeņu garozā bija vairāk pelēkās vielas – tā ir svarīga, lai atvieglotu dažādas motoriskās un kognitīvās funkcijas, ieskaitot muskuļu kontroli, atmiņu un lēmumu pieņemšanu.

Lasi, lasi, lasi!


Lasīšana ir process, kas ietver izpratni, deduktīvu spriešanu un kritisku analīzi, aktivizējot vairākas smadzeņu daļas un uzturot mūs stimulētus. 14 gadus ilgas izpētes rezultāti lasīšanu vismaz divas reizes nedēļā saista ar samazinātu risku saskarties ar kognitīvajiem traucējumiem. Neskatoties uz to, šajā lauciņā vēl aizvien ir daudz jautājumu. Zinātnieki norāda, ka nepieciešami papildu pētījumi, lai noskaidrotu, vai lasīšana tiešā veidā samazina kognitīvo funkciju pasliktināšanos, kalpo kā intelektuāli stimulējoša aktivitāte, kā arī var vecumdienās palēnināt atmiņas zudumu un domāšanas spējas.

Esi sociāli aktīvs!

"Sociāla saskarsme smadzeņu veselībai ir tikpat svarīga kā kognitīva stimulācija," teic Laura Beikere, "Wake Forest School of Medicine" profesore. Speciāliste uzsver, ka šī ir vēl viena forma, kas veicina smadzeņu darbību tajās vietās, kas ir kritiski svarīgas atmiņai un uzmanībai. Pētījumi rāda, ka sociāli aktīva dzīve mūža nogalē aizkavē atmiņas zudumu, kā arī mazina risku saskarties ar demenci un Alcheimera slimību – stāvokli, kura dēļ seniors var vairs pat neatpazīt pat savus tuvos. Vērts piebilst, ka sociālais un emocionālais atbalsts arī var uzlabot kognitīvās spējas.

Pandēmijas laikā sociālās saskarsmes jautājums ir īpaši sāpīgs. Nu jau esam saraduši daudz vairāk laika pavadīt ar sevi, un, iespējams, daudziem šķiet, ka patiesībā jau bez lieliem burziņiem un randiņiem var arī iztikt. Nenoliedzami, iztikt var, taču, kā rāda pētījumi, pat tava kognitīvā veselība par to nepriecāsies. Kamēr vēl aizvien esam aicināti distancēties un ievērot pēc iespējas minimālus kontaktus, jāturpina izlīdzēties ar modernajām tehnoloģijām, kuru iespējas tieši komunikācijas rīku ziņā šajā laikā ir sasniegušas jaunus augstumus.

Vairāk par veidiem, kā nosargāt prāta spējas arī vecumdienās, un faktoriem, kas palielina demences risku, uzzini šajā rakstā.

Tags

Zinātnieki Labsajūta Atmiņa Veselīgs dzīvesveids
0
Alcheimera slimība
0
Demence
0
Meditācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form