Rudens bieds depresija ir tikai tavā galvā? Lūdzu, bez klišejām! 

Kā vieglāk sadzīvot ar cilvēku, kuram ir depresija

Saskarsme, komunikācija un sadzīve ar cilvēkiem, kuriem ir depresija

Svarīgi aspekti tuviniekiem saskarsmē ar cilvēku, kurš slimo ar depresiju:

Iegūsti maksimāli daudz informācijas par šo saslimšanu. Nereti sabiedrībā valda nepareizs uzskats, ka depresija ir slinkums, slikts raksturs, negatīva domāšana vai paša cilvēka vaina. Tā nav taisnība. Depresija bieži ir nopietna, izārstējama psihiska saslimšana, kura skar miljoniem cilvēku
pasaulē dažādās vecuma grupās. Vairāk informācijas par depresiju var iegūt www.depresija.lv un www.nenoversies.lv sadaļā "Atpazīsti".

Pamani saslimšanas pirmās pazīmes. Reizēm apkārtējie var pamanīt depresijas pazīmes pat ātrāk, nekā to pamana pats ar depresiju sirgstošais cilvēks. Pazīmes, kurām pievērst uzmanību, ir:

• Cilvēks kļūst vienaldzīgāks pret ikdienas aktivitātēm, kuras iepriekš interesēja un aizrāva – hobijiem, saskarsmi ar cilvēkiem, darbu, ģimeni, seksuālām aktivitātēm.
• Cilvēks kļūst viegli aizkaitināms vai satraucams. Garastāvoklis kļūst mainīgs. Biežāk un ilgāk nekā parasti cilvēks ir bēdīgs, noskumis, nomākts.
• Cilvēks sūdzas par nemitīgu nogurumu un enerģijas trūkumu. Atpūšas vai dodas pārtraukumā, "paņem pauzi" biežāk nekā parasti.
• Cilvēks kļūst izklaidīgāks, aizmāršīgāks, neizlēmīgāks.
• Cilvēks biežāk sāk lietot alkoholu, smēķēt, lietot pretsāpju līdzekļus.
• Cilvēks pats, nekonsultējoties ar ārstu, sāk lietot kādus citus medikamentus vai augu valsts
• līdzekļus (piemēram, nomierinošas tējas).
• Cilvēks runā par bezcerību, bezjēdzību. Runā ar apkārtējiem tā, "it kā atvadītos".
• Cilvēkam var novērot miega un apetītes traucējumus.

Runā ar tuvinieku par to, ko esi pamanījis. Ne vienmēr ir viegli saprast, kad un kā runāt par savām bažām par tuvinieka veselību. Var būt bažas, ka cilvēks sadusmosies vai jutīsies aizvainots. Tev nav jābūt tam, kurš atrisina visas šī cilvēka problēmas un zina pašu labāko risinājumu. Bieži vien pietiek ar to, ka esi pieejams, ka pastāsti par savām sajūtām un bažām, ka esi labs klausītājs, ka uzdrošinies pajautāt: "Vai es tev varu kā palīdzēt?", "Kā es varu tev palīdzēt?" vai pateikt "Tu neesi viens, es esmu šeit, kad tev vajadzīga palīdzība".

Nebaidies runāt par pašnāvības domām. Sarunu par pašnāvības domām ir jāuzsāk taktiski un saudzīgi. Saruna par šo tēmu neprovocēs cilvēku izdarīt pašnāvību. Tā drīzāk ir iespēja sniegt atbalstu, dot cerību un nodrošināt profesionāļu palīdzību, lai izvairītos no traģiska iznākuma – pabeigtas pašnāvības.

Palīdzi saņemt ārstēšanu. Depresija nav veselības problēma, kas vienā dienā pilnībā pāries pati no sevis. Depresija ir īsta saslimšana, līdzīgi kā diabēts, paaugstināts asinsspiediens vai vēzis. Depresija noteikti ir jāārstē. Iesaki savam tuviniekam vizīti pie ārsta. Nepieciešamības gadījumā
palīdzi to noorganizēt vai dodies uz pirmajām vizītēm pie ārsta līdzi. Ja nepieciešams, palīdzi
ar medikamentu sagādāšanu un lietošanu. Atceries un nepieciešamības gadījumā atgādini to arī tuviniekam, ka antidepresantu iedarbība sākas pēc noteikta laika (divām līdz četrām nedēļām). Ja nepieciešams, sniedz lielāku atbalstu ārstēšanas sākotnējā periodā, īpaši pirmajā nedēļā, kad antidepresantu iedarbība vēl tikai veidojas. Jautā arī pašam depresijas slimniekam, cik daudz
palīdzības viņš vēlas saņemt un pieņemt.

Uzstādi reālistiskus mērķus. Esi pacietīgs un iejūtīgs – depresijas ārstēšanas process var būt lēns un pakāpenisks. Enerģija, interese par apkārt notiekošo un dzīvesprieks reizēm atjaunojas ļoti lēnām un pakāpeniski. Depresijas ārstēšanas sākotnējā periodā cilvēkam var būt grūti strādāt, veikt sadzīves pienākumus, rūpēties par sevi. Sniedz atbalstu, ik pa brīdim piedāvā kādu no agrāk veiktajām aktivitātēm pamēģināt paveikt pašam. Ja tas neizdodas, nekritizē un nenosodi. Dod cilvēkam laiku. Pēc laika piedāvā aktivitāti uzsākt vēlreiz, jautā, kāda palīdzība būtu nepieciešama, lai cilvēks šo aktivitāti darītu. Neuzspied, bet mudini iejūtīgā, mierīgā, pārliecinātā un cieņas pilnā veidā.

Mudini strukturēt dienu. Depresijas slimniekiem bieži ir izteikts nespēks, apātija, vienaldzība pret
sevi un citiem, kas rada grūtības paveikt pat visvienkāršākos darbus sevis sakopšanā. Neskatoties uz to, svarīgi katru dienu īstenot vismaz vienu vai dažas aktivitātes, kas veicina labsajūtu un atlabšanu. Piemēram, katru dienu iztīrīt zobus, pārģērbties no nakts tērpa dienas apģērbā, vismaz reizi dienā apēst siltu ēdienu, iziet svaigā gaisā vismaz uz dažām minūtēm, nodarboties ar citām fiziskām aktivitātēm, sarunāties ar vismaz vienu cilvēku dienā un tamlīdzīgi. Tu vari palīdzēt izveidot depresijas slimniekam piemērotāko aktivitāšu sarakstu vai ļaut to izdarīt viņam pašam. Sāc ar vienu vai divām aktivitātēm un ik pēc kāda laika (piemēram, ik pēc nedēļas) pievieno pa vienai jaunai aktivitātei klāt. Depresijas slimnieki bieži sagaida, ka labsajūta vienā dienā pēkšņi uzradīsies, taču parasti tā nenotiek. Pamazām ieviestās aktivitātes un darbošanās palielinās enerģiju, iegūto iespaidu un emociju daudzumu. Tas pakāpeniski var radīt izmaiņas kopējā pašsajūtā un veicināt izveseļošanos/atlabšanu.

Ierosini depresijas slimnieku apmeklēt pašpalīdzības atbalsta grupu. Informāciju par nevalstiskajām organizācijām personu ar garīgās veselības traucējumiem un viņu tuvinieku atbalstam meklē www.nenoversies.lv sadaļā "Palīdzība" vai jautājot ārstam psihiatram.

Palīdzot cilvēkam ar depresiju, rūpējies par sevi. Runā par savām emocijām ar cilvēku, kurš slimo ar depresiju. Neturi tās sevī, neapspied tās, bet izpaud tās cieņas pilnā veidā. Neaizmirsti arī par savām vajadzībām ikdienā, un rūpējies par savu veselību un labsajūtu. Tev jābūt arī savai personīgai dzīvei. Saprotams, ka tu vēlies savam tuviniekam palīdzēt pēc vislabākās sirdsapziņas, taču arī tavai spējai palīdzēt tuviniekam ir robežas – apzinies un ievēro tās. Nepieļauj, ka tavu dzīvi pilnībā kontrolē un pārvalda tuvinieka depresija. Tu nevari būt sava tuvinieka ārsts, taču tu vari būt sava tuvinieka atbalsts. Reizēm cilvēki pārlieku iesaistās, palīdzot citiem un aizmirstot par sevi, lai justos vērtīgāki, lai saņemtu atzinību, lai izliktu savas iekšējās emocijas un grūtības. Izproti sevi un savu iekšējo pasauli, lai izvairītos no izdegšanas, ko pārlieku pašaizliedzīga palīdzība var radīt.

• 1. Diagnostika un ārstēšana
• 2. Kā vieglāk sadzīvot ar cilvēku, kuram ir depresija
• 3. Principi saskarsmē ar cilvēku ar psihiskiem traucējumiem
• 4. No kā labāk izvairīties, ja līdzās ir cilvēks ar psihiskiem traucējumiem