Cilvēks ne vienmēr spēj apturēt slimību, kas, nešķirojot ne dzimumus, ne vecumus, ne sociālos slāņus, vienā brīdī ir klāt, lai veiktu posta darbus. Pasaulē ir tūkstošiem slimību, tomēr tikai daļa no tām izpelnījušās smalko kaišu apzīmējumu. Ar tām slimo kaut kādā veidā izredzēti ļaudis – augstmaņi vai intelektuāli dižgari.
Viena no vissenākajām slimībām, kas skārusi augstmaņus, lielākoties kungus, ir podagra. Vēl mūsdienās tā nereti tiek dēvēta par aristokrātisku slimību. Šī kaite bija zināma jau Senajā Grieķijā, un tieši no grieķu valodas arī radies tās nosaukums, kas nozīmē – kāja slazdā. Pirmais podagru pētīja un par to runāja Hipokrats vairāk nekā pirms 2400 gadu. Kāpēc šī kaite bija tik ļoti iecienījusi augstāko aprindu ļaudis? Izrādās, vainīgs bija augstmaņu dzīvesveids, ko, raugoties no mūsdienu viedokļa, nekādi nevarētu saukt par veselīgu. Podagra ir vispārēji vielmaiņas traucējumi, ko izraisa urīnskābes sāļu uzkrāšanās organismā, kas vēlāk nogulsnējas lielākoties locītavās un zemādā, radot ļoti nepatīkamas sāpes. Slimību izraisa galvenokārt mazkustīgs dzīvesveids un uzturs – pārāk daudz tiek ēsta gaļa, dzerts alkohols.
Hipokrats izvirzīja pieņēmumu, ka ar podagru neslimo zēni līdz pubertātes vecumam, bet sievietes šī kaite liek mierā līdz pat menopauzei. Daiļā dzimuma pārstāves slimība patiesi skāra retāk, jo viņas tolaik stipri mazāk nodevās dzeršanas un ēšanas baudām, kaut gan 4. gadsimtā pirms mūsu ēras romiešu filosofs Seneka sūrojās, ka labie laiki ir pagājuši, jo ar podagru sākušas slimot arī sievietes.
Podagra diezgan straujiem soļiem iekaroja valstis un pilsētas, kur zēla bagātība un pārticība, – Romu, Aleksandriju, Konstantinopoli, Atēnas, arī Holandi un Angliju. Viens no nozīmīgākajiem cilvēkiem, kas veica būtiskus pētījumus par slimības attīstību un izplatību, bija sengrieķu ārsts un ķirurgs Galēns. Viņš visu dzīvi palīdzēja Romas imperatoram Septimijam Sevēram cīnīties ar podagru.
Jā, nē vai varbūt – par pornogrāfijas vietu, nozīmi un ietekmi uz attiecībām 
