Strādājot vienatnē – līdz 20 minūtēm dienā. Svarīgākais par telpu vēdināšanu
Foto: Shutterstock

94 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi dienā vēdina telpas, secināts "Benu aptiekas" Stresa termometra datos. Par pareizu telpu vēdināšanu un caurvēja negatīvās ietekmes mītu stāsta ģimenes ārste Zane Zitmane.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tikmēr divi procenti respondentu telpas vēdina retāk nekā reizi dienā, bet vēl trīs procenti konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Zitmane uzsver, ka, pastiprinoties Covid-19 vīrusa izplatībai un citiem sezonas vīrusiem, īpaša uzmanība ir jāpievērš profilaktisko pasākumu ievērošanai – pareizai roku mazgāšanai, regulārai telpu vēdināšanai u. tml. Ekspertes ieskatā nekvalitatīvs gaiss var kaitēt gan cilvēku veselībai, gan pašai ēkai. Nevēdinātas vai nepietiekami vēdinātas telpas krietni palielina iespēju saķert kādu vīrusu, kā arī, pieaugot gaisa mitrumam, tiek veicināta dažādu pelējuma sēņu vai putekļu ērču vairošanās, kas var izraisīt arī alerģiskas reakcijas. Zināms, ka uzturēšanās slikti vēdinātās telpās var ietekmēt veselību arī ilgtermiņā – gaisā ir gana daudz mūsu veselībai nelabvēlīgu vielu, ko ieelpojam, piemēram, no mazgāšanas līdzekļiem, līmes, plastmasas, putekļiem u. tml., ko regulāra vēdināšana var novērst. Vēl viens iemesls telpu vēdināšanai – ar skābekli bagāts gaiss palīdz noturēt uzmanību un produktivitāti.

Strādājot mājās vienatnē, telpas vēlams vēdināt vismaz vienreiz dienā no 10 līdz 20 minūtēm. Ja telpā, piemēram, birojā, vienlaicīgi uzturas vairāki cilvēki, ideālā gadījumā telpa būtu jāvēdina reizi stundā no piecām līdz 10 minūtēm, lai nodrošinātu regulāru gaisa apmaiņu, bet tajā pašā laikā lieki nepazeminātu temperatūru telpā. Vienkāršs veids, kā kontrolēt vēdināšanas ilgumu – vērt logus ciet brīdī, kad sāk jūtami atdzist grīdas un mēbeļu virsmas.

Eksperte atgādina, ka telpas pareizi jāvēdina, atverot logus plaši, bet uz īsu brīdi un vairākas reizes dienā. Atvērti logi tā saucamajā vēdināšanas režīmā nenodrošina pietiekamu gaisa apmaiņu, kad tajā atrodas cilvēki, kā arī var lieki palielināt apkures rēķinu.

Tāpat speciāliste kliedē mītu par caurvēja negatīvo ietekmi uz veselību – pati gaisa plūsma, ko saucam par caurvēju, veselam cilvēkam nevar būt kaitīga, it īpaši, ja tā nav ilglaicīga. Saaukstēšanos gan var veicināt ilgstoša atrašanās slikti apsildītās telpās, kur temperatūra ir zemāka par ierasto istabas temperatūru, kas minimāli ir +18 grādi. Ir cilvēki, kuri ir jutīgāki pret temperatūras izmaiņām, taču īslaicīgai vēdināšanai negatīvu iespaidu nevajadzētu atstāt. No caurvēja pārmērīgi baidīties nevajadzētu – daudz svarīgāk ir telpas regulāri vēdināt, rezumē Zitmane.

Pēc respondentu dzimuma secināms, ka kopumā apzinīgāk telpu vēdināšanu veic sievietes – vairākas reizes dienā to dara 85 procenti sieviešu un 71 procents vīriešu, reizi dienā – 10 procenti sieviešu un 23 procenti vīriešu, tikmēr divi procenti sieviešu un tikpat daudz vīriešu to dara retāk. Interesanti, ka pēc aptaujāto vecuma parādās tendence, ka, palielinoties vecumam, telpu vēdināšana tiek veikta biežāk. Piemēram, vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem vairākas reizes dienā telpas vēdina 68 procenti, vecumā no 25 līdz 34 gadiem – 74 procenti, vecumā no 35 līdz 44 gadiem – 81 procents, vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem šis rādītājs ir 79 procenti, bet vecumā no 55 līdz 74 gadiem – 84 procenti. Tikmēr būtiskas atšķirības pēc ģimenē lietotās sarunvalodas un izglītības līmeņa neparādās.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju “Gemius”, aptaujājot 1518 respondentus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.