Foto: Shutterstock
Uzpūties vēders nekad nav jautra padarīšana, it īpaši tad, ja to pavada arī spiedošas sāpes un slikta vēdera izeja. Kā izrādās, ja tevi skar šāda problēma, tu nebūt neesi tāda vienīgā, jo kairinātu zarnu sindroms (KZS) ir ļoti izplatīts – tas skar aptuveni 11 procentus pasaules iedzīvotāju. Tiesa, neraugoties uz to, ka tā ir izplatīta veselības problēma, to nav iespējams viegli diagnosticēt.

Bieži vien sievietes nepatīkamās sajūtas piecieš, tā arī īsti nesaprotot, kāpēc tās rodas un kur rodas. Savukārt, ja meklē palīdzību pie speciālista, ārsta vizīti nākas pamest bez skaidras atbildes. Turpinājumā, iedvesmojoties no portāla ''Women's Health'', apkopojām būtiskāko informāciju par kairinātu zarnu sindromu – simptomus, ārstēšanu, biežākos cēloņus.

Kas ir kairinātu zarnu sindroms?

KZS ir funkcionāls traucējums, kas ietekmē zarnas. Tas nozīmē, ka ir problēmas ar zarnu darbību. To diagnosticē, ja tiek novēroti atkārtoti KZS simptomi, piemēram, periodiskas vēdera sāpes, ko papildina caureja, aizcietējums vai pārmaiņus abas vēdera izejas problēmas.

Kas liecina par kairinātu zarnu sindroms

Foto: Shutterstock
Kā iepriekš minēts, kairinātu zarnu sindromu diagnosticē simptomi, nevis veselības pārbaudes. KZS galvenie simptomi ir:
  • vēdera sāpes vai krampji – parasti pasliktinās pēc ēšanas un atvieglojas pēc vēdera izejas;
  • vēdera uzpūšanās – sajūta, it kā vēdera vietā būtu balons;
  • caureja;
  • aizcietējumi.

Ja tu regulāri novēro kādu no šiem simptomiem, nepieciešams norunāt vizīti ar savu ģimenes ārstu. Vizītes laikā ir svarīgi būt pilnībā atklātai un nekaunēties, lai ārsts iegūtu pēc iespējas plašāku skatu uz iespējamo problēmu. Speciālists no iespējamo veselības problēmu saraksta vispirms izslēgs celiakiju un zarnu iekaisuma slimības, piemēram, Krona slimību un čūlaino kolītu, bet pēc tam ķersies klāt KZS diagnostikai.

Ņem vērā, ka KZS ir arī šādi retāk sastopami simptomi:

  • gāzes vēderā (meteorisms);
  • gļotu izdalīšanās no anālās atveres;
  • nogurums un enerģijas trūkums;
  • slikta dūša;
  • muguras sāpes;
  • urinēšanas problēmas, piemēram, nepieciešamība bieži urinēt vai sajūta, ka nevari iztukšot urīnpūsli;
  • izkārnījumu nesaturēšana.

Kairinātu zarnu sindroma cēloņi

Foto: Shutterstock
Visizplatītākie kairinātu zarnu sindroma cēloņi ir pārtika, medikamenti, ceļošana un stress. Lai atpazītu, kas no pārtikas ietekmē tavu vēdera izeju un rada nepatīkamas sajūtas, vari ieviest ēdiena dienasgrāmatu, kurā uzskaiti visu, ko ēd, kā arī apraksti sajūtas, kas rodas pēc maltītēm. Drīz jau redzēsi kādu sakarību starp apēsto un novērotajām sajūtām un varēsi no ikdienas izslēgt produktus, kas tev par labu nenāk.

Cilvēkiem ar KZS ieteicams izvairīties no:

  • alkohola, arī cukura un saldinātājiem – alkohola cukurs, piemēram, ksilīts un eritrīts, tiek izmantoti kā cukura aizstājēji mazkaloriju un diētiskajos pārtikas produktos. Tos ir ļoti grūti sagremots, un tie var izraisīt KZS simptomus;
  • gāzētiem dzērieniem – šie dzērieni savus burbuļus iegūst no ogļskābes. Tā ir vāja un nekaitīga skābe, taču tā var izraisīt gaisa uzkrāšanos kuņģī, kas, savukārt, var izraisīt vēdera uzpūšanos, atraugas un gāzes. Gāzētie dzērieni var saasināt un pasliktināt KZS simptomus;
  • kofeīna – tas ir zarnu stimulants, kas liek pārtikai ātri pārvietoties zarnās. Izkārnījumi absorbē mazāk ūdens, kā rezultātā tie ir brīvāki. Pārāk daudz kofeīna var izraisīt caureju un krampjus;
  • baltmaizes – baltos makaronus, rīsus un maizes izstrādājumus gatavo no miltiem, kuru apstrādes laikā ir noņemti ārējie kliju un dīgļu slāņi. Lielākā daļa šķiedrvielu, vitamīnu un minerālvielu ir tieši šajos slāņos, tādējādi, šos slāņus noņemot, produkti tiek pārvērsti par cieti saturošiem ogļhidrātiem, kuros ir mazāk uzturvielu un šķiedrvielu. Tā rezultātā izkārnījumi cauri zarnām virzās lēnām, kas var izraisīt aizcietējumus;
  • pikantiem, taukainiem un eļļā ceptiem ēdieniem.

Dažos gadījumos KZS simptomus var palīdzēt mazināt uzturs bez piena produktiem. Visiem, kas cieš no KZS, jāmēģina ēst regulāri un izvairīties no lielām pauzēm starp ēdienreizēm, kā arī katru dienu jādzer pietiekami daudz šķidruma. Sekojot līdzi savam uzturam, iespējams būtiski ietekmēt kairinātu zarnu sindromu.

Papildinot par iepriekš minēto, ka arī stress var ietekmēt kairinātu zarnu sindromu, – tas tāpēc, ka mūsu smadzenes un gremošanas sistēma ir cieši saistītas caur nervu tīklu, kas iet cauri zarnām. Šie nervi kontrolē gremošanu, bet tos ietekmē nervu centri, kas atrodas smadzenēs. Tātad, ja mums ir trauksme vai stress, tas bieži izpaužas kā neērti zarnu trakta darbības traucējumi, piemēram, krampji, sāpes, vēdera uzpūšanās, aizcietējumi vai caureja.

Ārstēšana

Foto: Shutterstock
Kairinātu zarnu sindromu nav iespējams izārstēt, taču uztura un dzīvesveida izmaiņas ilgtermiņā ir efektīva simptomu pārvaldības metode. Dažos gadījumos, lai kontrolētu KZS, ārsts var nozīmēt medikamentus, piemēram, spazmolītiskus līdzekļus (tie atslābina zarnas) vai caurejas līdzekļus. Ir arī pierādīts, ka tādas fizioloģiskas ārstēšanas metodes kā meditācija un apzinātība arī var būt efektīvas.

Atgādinām, ka vienmēr, pirms pati steidz sev uzstādīt kādu diagnozi, konsultējies ar ārstu. Speciālists ne tikai palīdzēs noskaidrot, ar kādām veselības problēmām ir darīšana, bet arī spēs palīdzēt atrast iespējamos risinājumus veselības problēmu mazināšanai, tostarp var tev ieteikt konsultēties ar kādu citu speciālistu, kas KZS gadījumā varētu būt uztura speciālists.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!