Divu gadu laikā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki ideju par vērtīgās tropu mikroaļģes spirulīnas audzēšanu vēsajā klimatā pārvērš gatavā produktā, kas nu pieejams tirdzniecībā.

"2018. gada janvārī ar ideju startējām RTU biznesa pirmsinkubatora "RTU IdeaLAB" atlasē, bet tikko piegādājām veikalam pirmo svaigas spirulīnas partiju," stāsta Agnese Stunda-Zujeva, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece un uzņēmuma "SpirulinaNord" līdzdibinātāja.

Idejas attīstībai "SpirulinaNord" komanda izmantojusi vairāku Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) atbalsta instrumentus, ko Latvijas zinātniekiem, studentiem un uzņēmumiem piedāvā RTU Dizaina fabrika. Attīstībai piesaistīts arī finansējums no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmām un jauno uzņēmēju granta programmas "(ie)dvesma", ko organizē SEB bankas un vairākas Pierīgas pašvaldības. Kopumā piesaistīti 39 tūkstoši eiro, kas ļāvuši attīstīt tehnoloģiju, uzbūvēt reaktoru, izremontēt un aprīkot telpas, sākt ražošanu, stāsta Stunda-Zujeva. Pārtikas un veterinārais dienests reģistrējis "SpirulinaNord" kā pārtikas ražotāju.

Tradicionāli vienu no vecākajām aļģēm audzē seklos dīķos Āfrikā, kā arī tuksnešainos apgabalos ASV un Ķīnā. Eiropā to audzē siltumnīcās Itālijā, Spānijā un Francijas dienvidos. Tālāk uz ziemeļiem spirulīna pieejama vien kaltētā veidā.

Mikroaļģu pulverim ir veca dīķa aromāts, kas daudziem nav patīkams. Savukārt svaigai spirulīnai nav izteiktas smaržas vai garšas.

RTU zinātnieki spirulīnu audzē speciālā bioreaktorā, nodrošinot nepieciešamo ūdens temperatūru, apgaismojumu un barības vielas jeb aļģu "ēdienkarti". Stunda-Zujeva plāno turpināt pētīt, kā optimizēt mākslīgo apgaismojumu, lai panāktu pēc iespējas augstāku aļģu ražību pie mazāka enerģijas patēriņa.

Spirulīnu ražu RTU zinātnieki ievāc ik pārdienu, pārbauda tīrību, nekavējoties sadala to porcijās un sasaldē, lai nezaudētu aļģes vērtīgās īpašības. Spirulīna ir izcils olbaltumvielu, antioksindantu un dažādu vitamīnu avots. Pēc sasaldēšanas produktu safasē pa sešām 15 gramus lielām porcijām, katrā porcijā ir dienas deva nepieciešamo uzturvielu, stāsta Stunda-Zujeva. Svaigā spirulīnas masa ir piemērota pievienošanai kokteiļiem, mērcēm, jogurtiem, smēriņiem un arī saldajiem ēdieniem.

"SpirulinaNord" komandā darbojas Agnese Stunda-Zujeva, RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Kristīne Veģere un biznesā pieredzējušais Kaspars Veģeris.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!