Tāpat kā divās iepriekšējās reizēs, arī pirmdien ar "Falcon 9" raķeti orbītā nogādāta 60 statelītu krava. Katrs no tiem sver ap 225 kilogramiem, tādējādi "Falcon 9" kosmosā bija jānogādā vairāk nekā 13,5 tonnu smaga satelītu krava. Zīmīgi, ka šo kravu nesa iepriekš jau trīs reizes izmantota "Falcon 9" raķetes pirmā pakāpe, šis ir tikai otrais gadījums "SpaceX" darbības laikā, kad viena un tā pati raķetes pirmā pakāpe izmantota četras reizes.
Arī šoreiz pēc nepilnām deviņām minūtēm "Falcon 9" pirmā pakāpe veiksmīgi atgriezās un nosēdās uz platformas Atlantijas okeānā ap 550 kilometru no ASV piekrastes.
Nu kopumā Īlona Maska kompānijai orbītā ir 180 "Starlink" satelīti.
Jāatgādina, ka Maska mērķis ir ar plašu satelītu tīklu nodrošināt interneta pārklājumu faktiski jebkurā pasaules vietā, tomēr šim megaprojektam ir arī savas ēnas puses. Proti, jau šobrīd orbītā esošie satelīti konkrētās vietās un apstākļos traucē darbu astronomiem. Tie atstaro Saules gaismu un naksnīgajās debesīs virs observatorijām izjauc novērojumu veikšanu, turklāt jāņem vērā, ka problēmas ieskicējušās jau vien ar 180 "Starlink" orbītā. Plānotie vairāk nekā 10 tūkstoši potenciāli varētu nozīmēt, ka novērojumus turpmāk kvalitatīvi varētu veikt tikai ar kosmiskajiem teleskopiem, ja netiks rasts risinājums. Masks solījis sadarbībā ar astronomiem tādu meklēt. Jau šajā satelītu kravā izmēģināti eksperimentāli pārklājumi, kas nav tik ļoti gaismu atstarojoši.
Šie satelīti gan arī potenciāli var radīt traucējumus radioteleskopiem.
Tiesa, daļu no problēmām varēs risināt ar algoritmu palīdzību – satelītu pozīcijas ir precīzi zināmas katrā konkrētā laikā, tāpēc tos no attēliem varēs "aizvākt", attēlu "attīrot". Tas gan, protams, nozīmēs papildu pūles un izmaksas astronomiem, tomēr tas ir izdarāms, raidorganizācijai BBC cerīgāku ainu ieskicē Lesteras Universitātes astrofiziķis Martins Barstovs.
Pats Masks norādījis, ka minimālam interneta pārklājumam būtu nepieciešami 400 "Starlink" orbītā, bet vidējām pārklājumam – 800. Pārējie tad nodrošinātu "caurumu aizlāpīšanu" un daudz stabilāku, spēcīgāku pārklājumu jebkurā planētas vietā.
"SpaceX" gan nav vienīgā kompānija, kas lūko nodrošināt internetu no kosmosa. "Vagonā" ielēkusi arī "Amazon" ar plānotiem 3200 satelītiem un Lielbritānijas kompānija "OneWeb", kura cer orbītā nogādāt 650 satelītu ar iespēju šo skaitu palielināt līdz 2000, ja būs gana liels patērētāju pieprasījums.
Salīdzinājumam – šobrīd kopumā ap Zemi riņķo ap 2200 aktīvu satelītu, neskaitot to lielo lērumu savu darbu beigušo satelītu un to atlūzu, kas arī rada pamatīgas problēmas un riskus turpmākajai kosmosa izpētei. Eiropas Kosmosa aģentūra jau pilnā sparā strādā pie risinājuma, lai "kosmosa izgāztuvi" ap Zemi attīrītu. Par to vari izlasīt, klikšķinot šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
