"Kā skan deviņas collas (gandrīz 23 centimetrus) liels ledus gabals, iemests 450 pēdas (137 metrus) dziļā caurumā? Šādi!" savā "Twitter" kontā ievietoto video, kas noskatīts jau vairāk nekā 3,4 miljonus reižu, piesaka izotopu ģeoķīmiķis un Zemes klimata pētnieks Džons Endrjū Higinss.
Izrādās, šī laika īsināšanas nodarbe Arktikā nav nekāds jaunums. Šo trendu, iespējams, 2018. gadā aizsāka ledāju pētnieks Pīters Nefs, iemetot ledus gabalu 90 metrus dziļā urbumā un ierakstot dīvainās skaņas. Nefa uzņemto video vien tviterī noskatījās 10 miljonus reižu.
"Kad zinātniskais darbs padarīts, ir jautri iemest ledus gabalu 90 metrus dziļā urbumā Antarktikas ledājā. Ļoti patīkams mirklis, kad tas atsitas pret urbuma dibenu," rakstīja Nefs.
Viņš publiskoja arī papildu izskaidrojošu video. "Pirmā lieta, ko tu dzirdi, ledum krītot, ir skaņas augstuma izmaiņas. Tas ir Doplera efekts."
Doplera efekts rodas, skaņas avotam un novērotājam pārvietojoties attiecībā vienam pret otru tā, ka skaņas frekvence, ko uztver novērotājs, nesakrīt ar skaņas frekvenci, ko raida avots. Ikdienā to, piemēram, varam novērot, "ātrajiem" ar ieslēgtu skaņas signālu tuvojoties un pēc tam arī patraucoties mums garām – skaņas augstums mainās, kaut skaņas avota raidītās skaņas frekvence nemainās.
Taču šajā gadījumā jocīgo skaņu radīšanā piedalās vēl viens faktors – caurums ir samērā šaurs un ļoti dziļš, tādējādi brīdī, kad ledus gabals ir nokritis, trieciena radītā skaņa vis nevirzās taisni augšā pa caurumu, bet skaņas viļņi sāk atsisties pret urbuma malām. Tas arī rada šo skaņu, kas atgādina lāzerieročus no fantastikas filmām.
Kāpēc pētnieki ledājos urbj simts un vairāk metrus dziļus caurumus? Tādējādi, tiekot pie ledus paraugiem no liela dziļuma, burtiski iespējams ielūkoties pagātnē un pētīt, kāds bija atmosfēras ķīmiskais sastāvs un klimats pirms daudziem simtiem tūkstošu gadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
