NASA piešķīrusi finansējumu grandiozas ieceres attīstīšanai – kādu no Mēness krāteriem pārvērst gigantiskā radioteleskopā. Izdevums "Vice" šo projektu jau nodēvējis par Mēness "Nāves zvaigzni", atsaucoties uz antivaroņu – Impērijas – kosmosa staciju kinosāgā "Zvaigžņu kari". Aplūkojot projekta vizualizāciju, jāatzīst, ka zināma līdzība tiešām ir.

Pagaidām projekts vēl nav ne tuvu reālās izstrādes fāzei, bet vien tiek attīstīts kā priekšlikums. Ultragaro viļņu radioteleskops tiktu izvietots Mēness tālajā pusē – tajā, kas allaž ir prom no Zemes. Te vietā atgādināt, ka to dēvēt par Mēness tumšo pusi, ko aizvien bieži dzirdam un redzam sarunās, nav īsti korekti. Vairāk par to vari lasīt rakstā "Mēnesim ir tālā, nevis tumšā puse".

Bet nu atpakaļ pie lietas. Mēness un tieši tā tālā puse kā labākā vieta, kur izvietot šādu ierīci, izvēlēta tāpēc, ka tādējādi ar radioteleskopu varētu vērties (drīzāk jau gan klausīties) kosmosa dzīlēs, lielā mērā izvairoties no traucējumiem, ko rada mūsu planētas atmosfēra, radiosakari uz Zemes un arī radiostarojums no Saules tajā diennakts posmā, kad konkrētā Mēness puslode ir pavērsta prom no zvaigznes.

Tā kā Zemes atmosfēra lielā mērā atstaro radioviļņus, kas garāki par 10 metriem, informācija, kas paslēpta šādā un vēl zemākas frekvences starojumā, līdz radioteleskopiem uz Zemes nenonāk. Tādējādi šāds teleskops pavērtu līdz šim nebijušas iespējas astronomiem novērot izplatījumu 10-50 metru viļņu garumā.

Idejas autors ir robotu tehnoloģiju inženieris NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijā Saptarši Bandjopadhjajs. Viņa iecere uzrunājusi NASA vadību, un tā no "Innovative Advanced Concepts Program" budžeta idejas tālākai attīstībai un pētījumiem, lai noteiktu, cik šāds teleskops būtu lietderīgs, piešķīrusi 125 tūkstošus dolāru jeb aptuveni 115 tūkstošus eiro.

Radioteleskopi uz Zemes lielākoties atgādina milzu bļodas (vai milzu satelīttelevīzijas šķīvjus), un krāteri uz Mēness nodrošina tieši šādu formu. Paša teleskopa dizains būtu no vadiem izveidots tīkls, kas ieklāts šādā krāterī ar NASA "DuAxel" roveriem.

Tīkla diametrs – aptuveni kilometrs. Ja šis projekts īstenosies, tas būs lielāks par jebkuru šāda veida radioteleskopu uz Zemes. Un Saules sistēmā.

Tiesa, arī uz Zemes notiek aktīvs darbs pie tā, lai klausītos kosmosa starojumā zemajās frekvencēs, tostarp daļa no pasaulē lielākā zemo frekvenču radioteleskopu tīkla LOFAR atrodas arī Latvijā, Irbenē. Par antenu lauku LOFAR-LATVIA vairāk vari uzzināt, klikšķinot šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit