"Ko tad mēs te varam darīt? Tirgosim tālāk par jaunajām cenām," teica veikala "SP Tehnoloģija" direktore Anita Koļesņikova.
Gandrīz apmierināts par radušos situāciju ir kompānijas "Datorpalīgs" direktors Artūrs Ērglis. Viņa biznesam cenu kāpums nākot tikai par labu, tikai īsti neesot skaidrs, par ko tiek maksāta minētā atlīdzība. Šim viedoklim piekrīt arī pārējie aptaujātie mazumtirgotāji.
Latvijas Mūzikas producentu apvienības (LAMPA) vadītāja Elita Mīlgrāve aģentūrai LETA paskaidroja, ka iekasētā autoratlīdzība par tukšo datu nesēju tirdzniecību tiek sadalīta starp Latvijas Izpildītāju un producentu apvienību (LaIPA) un Latvijas Autoru apvienību (LAA), tādējādi "uzturot šīs organizācijas pie dzīvības".
Nākotnē, kad likums par šo atlīdzību darbosies vēl pilnīgāk, var prognozēt ienākumus tādā apjomā, lai daļu no tiem saņemtu arī paši autori, izpildītāji un producenti.
Ierosinājums noteikt konkrētu autoratlīdzības summu uz vienu tukšo datu nesēju vienību ticis izvirzīts, piemērojot Latvijas autortiesību likumdošanu Eiropas praksei un standartiem, skaidro Mīlgrāve. Līdz šim nodevas apjoms līdzinājies 6% no matricu ievedcenas, kas pati par sevi nepārsniedz 20 santīmu robežu.
"Protams, ka ar šādu summu neko nevar izdarīt," piebilda Mīlgrāve.
Autortiesību uzraugi AKKA/LAA ir izsūtījusi tirgotājiem vēstules, draudot ar represijām, ja autortiesību atlīdzības par tukšo datu nesēju tirdzniecību netiks nomaksātas saskaņā ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, kurus nozares pārstāvji uzskata par absurdiem.
AKKA/LAA pieprasījusi tirgotājiem iesniegt informāciju par importētajiem tukšajiem materiālajiem nesējiem un reproducēšanai izmantotajām iekārtām, kas importēti pēc 1.maija, un draudējusi ar vēršanos Valsts ieņēmumu dienestā un tiesā, ja šī informācija netiks sniegta līdz jūnija beigām. AKKA/LAA arī draud ar policijas, robežsardzes mobilo vienību un aģentūras darbinieku pārbaužu reidiem tirdzniecības vietās.
Kā rakstīja "Dienas Bizness" (DB), vairumtirgotāji milzīgās autortiesību atlīdzības dēļ apsver iespēju pārtraukt CD matricu ievešanu.
Tirgotāji uzskata, ka noteikumiem nav objektīva pamata, jo vairākās Eiropas valstīs atlīdzība no tukšajiem datu nesējiem netiek iekasēta vispār, citās ES valstīs tā tiek iekasēta tikai par atsevišķām datu nesēju grupām, bet par cietajiem diskiem atlīdzība netiek iekasēta nekur.
Tāpat noteikumos atlīdzības lielumu aprēķinos un iekasēšanas kārtības procedūru izstrādē pieļautas vairākas rupjas kļūdas, uzskata tirgotāji.
Maksājot atlīdzības, Latvijas datortehnikas ražotāji varētu kļūt nekonkurētspējīgi ar kaimiņvalstu uzņēmumiem, jo mūsējiem komponentu izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina cenas. Tādējādi, piemēram, Lietuvā komplektēti datori Latvijā turpmāk varētu maksāt lētāk un būtiski graut godīgas konkurences apstākļus, uzskata Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas izpilddirektors Dzintars Zariņš.
Savukārt Kultūras ministrijas Autortiesību un blakustiesību nodaļas vadītājs Guntis Jēkabsons DB iepriekš paudis viedokli, ka tirgotājiem nav pamata celt pretenzijas. Ministru kabineta noteikumi esot izstrādāti, ņemot vērā Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un balstoties uz tās valstu praksi.