Kamēr uz Zemes šobrīd pulcēšanās ir stipri ierobežota, Marsa orbītā notiek pamatīga ballīte – aktīvākā pēdējo daudzu gadu desmitu laikā. Februārī ar dažu dienu intervālu turp ieradās veselu trīs valstu sūtīti lidaparāti. Pirmais bija Apvienoto Arābu Emirātu pavadonis "Hope". Pēc tam Ķīnas "Tianwen-1", kas vēl kādu brīdi pariņķos orbītā, pirms mēģinās uz virsmas nogādāt savu pirmo Marsa pašgājēju, bet NASA "Perseverance" jau veiksmīgi piezemējies. Šī misija ir ļoti īpaša – faktiski pirmo reizi viens no galvenajiem NASA rovera uzdevumiem būs meklēt tā dēvētos "bioloģiskos parakstus", proti, jau tiešas kādreiz eksistējušas mikroskopiskas dzīvības atstātās pēdas, nevis tikai dzīvībai piemērotus apstākļus. Doma par to, ka Zeme savulaik varēja nebūt vienīgā "dzīvā" planēta Saules sistēmā, cilvēkus fascinējusi nu jau vairākas simtgades. Šobrīd patiesības noskaidrošanai esam tuvāk nekā jebkad iepriekš, taču – uz priekšu lēnām un prātīgi.

Šis raksts ir daļa no astoņu rakstu sērijas par Zemes sarkano kaimiņu Marsu – tā izpēti, nākotnē plānotajām astronautu misijām, pirmajām cilvēku apmetnēm uz Marsa un sapņiem par terraformēšanu. Virtuālā ceļojumā uz Sarkano planētu tevi vedīsim "Delfi" kosmiskajā busiņā. Lec iekšā!

Visus rakstus vari apskatīt šeit.

Kad astrobiologi runā par dzīvību citviet Saules sistēmā un aiz tās robežām, ļoti bieži izskan frāze – "dzīvība, kādu mēs to pazīstam". Tie nav tikai tāpat vien teikumā "piekabināti vārdi", bet apzināšanās – tā īsti līdz galam dzīvību mēs izpratuši vēl neesam. Pat ne to, kas izcēlusies uz Zemes, kur nu vēl uz planētām, kuru putekļos cilvēka pēdu nospiedumi pagaidām nav atstāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!