10 kilometrus plats un 500 metrus dziļš – šāds iespaidīgs zemūdens kanjons uziets Vidusjūrā apmēram 120 kilometrus no Kipras krastiem. To pirms vairākiem miljoniem gadu izgrauzusi strauja sāļūdens straume, vēl pirms Vidusjūra uz laiku pilnībā izžuva, vēsta "Live Science".
Jā, šāds periods tiešām bijis – pētnieki norāda, ka aptuveni 700 tūkstošus gadu Vidusjūra bija milzīgs sāls tuksnesis. Pirms apmēram sešiem miljoniem gadu kanāls, ko mūsdienās saucam par Gibraltāra šaurumu, tektonisko plātņu kustības ietekmē aizvērās, tādējādi Vidusjūru izolējot no Atlantijas okeāna. Ūdens iztvaikoja, atstājot milzīgu tuksnesi, kur vietām sāls slānis bijis pat trīs kilometrus biezs.
Ūdens līmenim krītot, vietumis veidojās arvien spēcīgākas ūdens straumes. Izskaloto nogulu un sāls nospiestas, šīs straumes plūda gar jūras gultni un pamazām, gadu tūkstošu laikā, izgrauza šo iespaidīgo kanjonu.
Precīzu laika logu, kad tas noticis, pētnieki nevar noteikt, taču šobrīd vadošā versija ir par laika posmu 5,6 – 6 miljonus gadu senā pagātnē. Kanjons nosaukts par godu sengrieķu matemātiķim Eratostenam, jo netālu atrodas arī viņa vārdā nosaukts zemūdens kalns. Eratostena kanjons ir viens no šādiem veidojumiem plašākā kanālu un ieplaku tīklā, kas atrodas par Levantes baseinu sauktā Vidusjūras reģionā un sniedzas no Sīrijas piekrastes ziemeļos līdz Gazai dienvidos un Kiprai ziemeļrietumos.
Ilgstoši pētnieki diskutējuši, vai šie kanjoni, kas nu ir dziļi zem ūdens, veidojušies jau laikā, kad Vidusjūra bija izžuvusi, vai radušies vēl tad, kad tur bijis ūdens. "Šis jaunais atradums spēlē par labu argumentiem, ka vismaz daļēji erozijas process noticis vēl zem ūdens," spriež darba autori.
Pētījums lasāms žurnāla "Global and Planetary Change" janvāra izdevumā.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
