Déjà vu – savdabīga sajūta, ka tas jau reiz ir redzēts, piedzīvots. Kaut arī pati situācija, iespējams, ir jauna un cilvēks ar to saskaras pirmo reizi. Ja piedzīvota šad un tad, tā var būt savdabīga pieredze. Taču gadījumā, ja déjà vu pārņem bieži, tas var liecināt arī par nopietnām veselības problēmām, podkāstā "Zinātne vai muļķības" atklāj neirologi.
Tie var būt dažādi elementi, kas palīdz ierosināt déjà vu sajūtu. Ieejot telpā, kurā iepriekš nav būts, varbūt krēsls stāv tieši tāpat kā mājās. Varbūt aizkari ir tādā pašā krāsā un plauktā pamani tās pašas grāmatas, kādas ir mājas bibliotēkā.
Vienlaikus cilvēki, kas piedzīvo déjà vu, apzinās, ka šī pazīstamības sajūta ir maldīga. "Déjà vu principā ir konflikts starp šo sajūtu un apziņu, ka šī sajūta ir kļūdīga. Tieši šī apziņa, ka prāts izspēlē trikus, padara déjà vu tik unikālu salīdzinājumā ar citiem atmiņas procesiem. Vairums veselu cilvēku nenotic šai pazīstamības sajūtai un loģiski apzinās, ka kaut kas nelīmējas kopā," raidorganizācijas BBC rubrikā "Science Focus" citēts Sv. Andreja Universitātes profesore Akira O’Konora.
Daži uzskata, ka déjà vu nozīmē – viņi dzīvē iet pa pareizo ceļu, kaut kas notiek tā, kā tam ir jānotiek. Arī Anna Zane Litauniece, neiroloģe un atmiņas speciāliste Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, atzīst, ka šāda sajūta ir bijusi. Speciāliste gan uzreiz uzsver, ka tā nav pierādījumos balstīta domāšana par déjà vu kā pareizā dzīves ceļa indikatoru.
"Es būtu baigi uzmanīgs. Tāda klasiska déjà vu sajūta reizēm ir pie dažādām neiroloģiskām un neiropsihiskām slimībām," piebilst Ainārs Stepens, asociētais profesors neiroloģijā, Rīgas Stradiņa universitātes vadošais pētnieks un Izglītības un zinātnes direktors Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.
"Tā sajūta var būt pavisam normāla cilvēka smadzeņu darbības rezultāts. Savukārt, ja tas notiek saistībā ar kādām citām slimīgām vai nepareizām izpausmēm, vai ir citas slimības sastāvdaļa, tad mēs to varam analizēt. Es pieļauju, ka tad mēs gan varētu redzēt noteiktu smadzeņu centru aktivāciju vietās, kas atbild par vizuālajām un vizuāli telpiskajām atmiņām," skaidro Stepens.
"Ja tas ir bieži, tad jāvēršas pie ārsta un šis jārisina," piebilst Litauniece.
Klausies podkāstu "Spotify", "Apple Podcasts" un citās platformās, kā arī skaties video "YouTube" – uzzināsi arī ekspertu viedokļus par to, kā atšķiras vīriešu un sieviešu domāšana. Tāpat spriežam par to, vai tiešām viena smadzeņu puslode ir radošā, bet otra – loģiskā? Un cik kaitīgs smadzeņu darbībai ir alkohols?
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
