Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Tu jau pusstundu grozies te uz vieniem, te uz otriem sāniem. Skaiti no 1000 līdz 1 vai domā par tukšu pludmali, kur vienīgās skaņas ir klusi vilnīšu šļaksti liedagā. Bet, jo ilgāk nesanāk iemigt, jo grūtāk ir turpināt šādi "meditēt" un cerēt uz brīnumu – pavisam drīz vien prātu pārņem aizkaitinājums un bažas. Rīt darbā svarīga sapulce, bet līdz modinātāja zvanam atlikušas vien 5 stundas. Nē, nu jau tikai 4 stundas un 55 minūtes! Par laimi neirozinātniekiem ir daži noderīgi padomi, kas situāciju var glābt.

Par to bieži runāts un rakstīts, bet nekaitēs atgādināt, ka prāts tā vienkārši kā gaismas slēdzis nevar acumirklī pārslēgties no dienas aktivitāšu režīma uz miega režīmu. Ja vien cilvēks nav tiešām pārguris, negulējis diennakti un uz spēka izsīkuma robežas, parasti vajadzīgs kāds laiks, lai iemigtu. "Ir ļoti reti tādi gadījumi, ka cilvēki var no aktīva nomoda stāvokļa acumirklī aizmigt," populārzinātniskajam žurnālam "Scientific American" apstiprina Oregonas Veselības un zinātņu universitātes miega medicīnas speciāliste Kima Hačinsona.

Eksperti iesaka naktsmieram gatavoties – stundās pirms gulētiešanas vairs nenodarboties ar tādām aktivitātēm, kas prasa lielu fizisko piepūli. Ieteicams samazināt apgaismojuma intensitāti. Labāki būs siltie toņi, bet mazāk ieteicams tieši pirms gulētiešanas skatīties "zilajos ekrānos" – viedtālrunī, datorā, televizorā. Labāk palasīt kādu grāmatu. Tāpat tieši pirms nav ieteicams lietot stimulantus – kafiju, enerģijas dzērienus utt. Par ieteicamiem rituāliem pirms miega vairāk vari lasīt "Cālis.lv" rakstos:

Šoreiz par situāciju, kad jau esi zem segas, bet jau 20 minūtes vai ilgāk nevari iemigt.
Galvenais vaininieks bieži ir stress. "Lai aizmigtu, cilvēkam gan fiziski, gan arī psiholoģiski jājūtas drošībā. Ja prātā ir kaut kas, kas tevi ļoti satrauc, vai arī ja nākas gulēt vienā telpā ar cilvēku, kam tu īsti neuzticies, vai arī tevi pārmākušas domas, vai tik naktī kas slikts neatgadās ar tavu jaundzimušo bērnu, aizmigt būs ļoti grūti," "Scientific American" stāsta Svētā Toma Universitātes neirozinātniece Roksana Pričarda.

Abas ekspertes norāda, ka vislielākā kļūda ir "cepšanās" par to, ka nespēj aizmigt. "Ja nevari aizmigt jau apmēram 20 minūtes, visbiežāk organisms atkal tiek stimulēts, jo tu sāc "uzvilkties" par to, ka nesanāk aizmigt," bilst Hačinsone. Ko darīt? Turpināt vārtīties gultā un mēģināt nomierināt prātu? Nē – kāp ārā!

Blāvs apgaismojums, varbūt kāda grāmata vai pieklusināta, nomierinoša mūzika. Varbūt krūze kumelīšu tējas un daži elpošanas vingrinājumi. Proti – jādara kaut kas garlaicīgs, taču ārpus gultas.

Viegli pateikt, bet grūti izdarīt, taču ekspertes arī atgādina – centies nekoncentrēties uz problēmjautājumiem, bažām par rītdienu. Īpaši aktuāli tas ir tad, ja nevari aizmigt pēc tam, kad esi pamodies vai pamodusies nakts vidū. Tā mēdz notikt, ja rīt gaidāms kāds svarīgs notikums.

Problēma ir tāda, ka naktī mūsu prefrontālā garoza – tas galvas smadzeņu apgabals, kas parasti tiek saistīts ar plānošanu un analītisko domāšanu – nesaņem tikpat daudz asiņu kā dienā. Tā gan vēl ir tikai hipotēze, bet Pričarda spriež, ka tīri bioloģiski mūsu smadzenes varētu nebūt optimizētas šādu kognitīvi prasīgu procesu veikšanai nakts stundās. "Prāts pēc pusnakts ir sliktāk pielāgots problēmu risināšanai un vairāk tendēts uz problēmu meklēšanu," paironizē speciāliste un norāda – ļoti viegli, pamostoties nakts vidū, ir sevi nomocīt ar ilgstošām domām par kādu problēmu, kas nākamajā rītā tiktu atrisināta daudz efektīvāk. Šķiet, arī ASV miega speciālistes piekritīs pie mums labi zināmajam sakāmvārdam, ka rīts gudrāks par vakaru.

Protams, būs arī cilvēki, kuriem pusstunda dīvānā un kāda ne pārāk aizraujoša grāmata nepalīdzēs iemigt. Ja problēmas ir ilgstošas, ir dažādi citi palīglīdzekļi, piemēram, melatonīnu saturoši preparāti. Ja arī tas nepalīdz, speciālistes iesaka pamēģināt kognitīvi biheiviorālo terapiju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!