Lai būtu pilnībā droši, ka virsma mājās vai, piemēram, darba vietā, ir labi notīrīta, šis process ietver divus būtiskus soļus, taču vienu no tiem mēdzam regulāri izlaist.
Proti, virsma gan jānotīra (jānomazgā), gan pēc tam jādezinficē, jo vienkārši dezinficēšana daļā gadījumu nelīdzēs, un slimības izraisītājs uz virsmas izdzīvos.
Izdevumam "Business Insider" šo bieži pieļauto komentē tīrīšanas pakalpojumu kompānijas "Steri-Clean" izpilddirektors Korijs Čalmerss. Viņa vadītais uzņēmums specializējas tieši tādu telpu tīrīšanā, kur ir aizdomas par bioloģisku piesārņojumu, un Covid-19 pandēmijas laikā darba ir pārpārēm.
"Notīrīšanas daļa ir pati svarīgākā. Daļa cilvēku vienkārši uzsmidzina uz virsmas dezinfekcijas līdzekli un uzreiz virsmu noslauka, taču šādā gadījumā tu neļauj līdzeklim paveikt savu uzdevumu," brīdina Čalmerss.
Tas tāpēc, ka uz netīrām virsmām elpceļu izdalījumi, kuros ir patogēns – šajā gadījumā SARS-CoV-2 – var būt dažādu citu mikroorganismu, piemēram, baktēriju, kopu ieskauti, un tās savukārt aizsargātas ar to, ko dēvē par biofilmu.
Patogēnus no dezinfekcijas līdzekļu iedarbības pasargā tieši netīrumi, tauku slānis utt., proti, tās lietas, ar kurām lieliski tiek galā tīrīšanas līdzeklis un ūdens.
"Biofilmas ir baktēriju aizsargmehānisms pret cilvēka imūnsistēmu, kā arī pret antibakteriālajiem līdzekļiem, kuri vāji penetrē biofilmu," skaidrots 2017. gadā publiskotā Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku rakstā, kuru vari aplūkot, klikšķinot šeit.
"Cilvēki reizēm mēdz staigāt pa māju un slaucīt virsmas ar vienu un to pašu lupatu. Tas ir bezjēdzīgi, tādā veidā patogēnus var tikai izvazāt pa māju," skaidro eksperts.
Tikai pēc tam, kad virsma ir notīrīta, jāliek lietā dezinfekcijas līdzeklis. Arī te jāatceras – nav jēgas līdzekli uz virsmas uzsmidzināt un uzreiz virsmu notīrīt. Dažādiem līdzekļiem iedarbības laiks atšķiras, un lietošanas norādījumiem jābūt uz iepakojuma.
Tieši tāpēc jau laikā, kad Latvijā vēl nebija izsludināta ārkārtējā situācija, eksperti uzsvēra – roku higiēnā primāri uzmanība jāpievērš to kārtīgai mazgāšanai ar ūdeni un ziepēm, tikai tad dezinfekcijai.
Mums par laimi SARS-CoV-2 pārāk ilgi uz virsmām nedzīvo (šis laiks gan ļoti variē – no dažām stundām līdz pat vairākām dienām), turklāt ar to tiek galā arī vienkārši, aptiekās un veikalos nopērkami dezingekcijas geli. Būtībā par dezinfekcijas gelu spēju tikt galā ar lielu daļu vīrusu un baktēriju jāsaka paldies alkoholam, kas iznīcina baktēriju un vīrusu apvalkus, un šādi "apstrādāti" patogēni vairs nav spējīgi nodarīt kaitējumu arī tad, ja nonāk organismā. Tiesa, ir arī, piemēram, tādi patogēni kā norovīruss. Šajā gadījumā līdzekļi, kuru sastāvā aktīvā viela ir etanols, vīrusu neiznīcinās.
Veselības inspekcija uzsver, ka pandēmijas laikā īpaši svarīgi pievērst uzmanību tam, vai konkrētais dezinfekcijas līdzeklis tiešām ir iedarbīgs arī pret vīrusiem. Ja etiķetē norādīts, ka dezinfekcijas līdzeklis ir paredzēts vīrusu iznīcināšanai, tas derēs arī pret Covid-19 izraisošo korona vīrusu SARS-CoV-2, jo tas ir apvalkotais vīruss, tāpat kā SARS un citi koronavīrusi.
Ja dezinfekcijas līdzeklis ir oficiāli atļauts izplatīšanai Latvijā, tas nozīmē, ka tā efektivitāte ir pārbaudīta un ticama. Informāciju par to, vai konkrētais biocīds atļauts lietošanai Latvijā, meklē, klikšķinot šeit!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
