Pie šī secinājuma pētnieku komanda nonākusi, pateicoties aptuveni simts pēdu nospiedumiem, kas fosilizējušies un lieliski saglabājušies dubļu nogulsnēs Dienvidkorejā. Visticamāk, šajā vietā agrīnajā krīta periodā, laika posmā aptuveni pirms 110-120 miljoniem gadu, bijis ezers. Atrastie nospiedumi ir no 18 līdz 24 centimetrus gari, un "pēdojuma raksts" ļauj izdarīt pieņēmumus par to, kā šie dzīvnieki, kuriem pētnieku komanda piešķīrusi latīnisko nosaukumu Batrachopus grandis, pārvietojušies (attēlā mākslinieka interpretācija par šo dzīvnieku).
Tiesa, būtiski norādīt, ka paša dzīvnieka fosilijas vēl nav uzietas. Tā aptuvenais izskats modelēts tikai un vienīgi pēc pēdu nospiedumiem. Nospiedumi atgādina tos, kādi ir senāk dzīvojušiem Batrachopus krokodilveidīgajiem, kas pa zemi staigājuši desmitiem miljonus gadu iepriekš – vēl juras laikmetā. Tie gan bradājuši uz visām četrām.
"Cilvēki par krokodiliem domā kā par dzīvniekiem, kas neko daudz nedara un visu dienu tikai guļ Nīlas krastā vai pie upēm Kostarikā. Neviens uzreiz neiedomājas: "Kā gan būtu, ja šādi dzīvnieki pārvietotos uz divām kājām, varētu skriet gluži kā strausi vai tiranozauri," raidorganizācijai BBC skaidro viens no pētījuma autoriem Mārtins Loklijs no Kolorado universitātes.
Loklijs par savu interpretāciju gan ir pārliecināts: "Mēs nospiedumos redzam pilnīgi visus pirkstus un ādas līnijas – gluži kā skatītos uz jūsu rokām. Šie dzīvnieki lika vienu kāju priekšā otrai un varētu noiet pa taisnu līniju, gluži kā pārbaudēs, lai noskaidrotu, vai cilvēks nav iereibis," salīdzina Loklijs un turpina: "Tāpat neatradām priekškāju nospiedumus."
Viens no tiem, kas apšauba Loklija un kolēģu interpretāciju, ir profesors Fils Menngs no Mančestras universitātes. Menings BBC atzina, ka analizētās nospiedumu fosilijas ir ļoti interesantas un atbalstīja šī atraduma publicēšanu, lai veicinātu diskusiju, taču secinājumiem nepiekrīt. "Manuprāt, pēdu nospiedumu raksts vienkārši neatbilst vispārējai ģeometrijai, kas raksturīga krokodilveidīgajiem dzīvniekiem. Paskatieties jebkuru video, kur redzams, kā izgriezušās krokodilu pēdas, kad tie skrien – pēdas vairāk uz ārmalu nekā iekšmalu no nosacītās pēdojuma viduslīnijas," klāsta Menings un piebilst, ka skaidrību varētu viest tas, ja tiks atrastas paša dzīvnieka fosilijas.
Loklija un kolēģu pētījumu var lasīt izdevumā "Scientific Reports".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
