Parasti, runājot par astrofotogrāfiju, prātā nāk iespaidīgi, koši kadri ar miglājiem, zvaigžņu kopām un pat tālām galaktikām. Lai pie tādiem tiktu, nereti vajadzīgs jaudīgs aprīkojums – laba fotokamera un attēlu apstrādes programmatūra, reizēm pat teleskops – un ne mazāk jaudīgas zināšanas par to, pret kuru debess pusi vērst kameru, kādus iestatījumus izvēlēties un kā no iegūtajiem attēliem pēc tam izvilināt labāko rezultātu. Taču ne vienmēr tas nepieciešams.

Naksnīgās debesis, kurās labi saskatāmas zvaigznes, var iemūžināt arī ar jebkuru no pēdējo gadu laikā klajā laistajiem viedtālruņiem – būtiskākais, lai būtu iespējams manuāli iestatīt ekspozīcijas laiku un, vēlams, arī jutīgumu (ISO skaitli).

To apliecināja arī 12 gadus vecais Jēkabs Meijers, kurš "Campus" iesūtīja ar viedtālruni uzņemtas zvaigžņu fotogrāfijas. Tās tapušas Auces apkaimē (pilnā izšķirtspējā bildes vari aplūkot, klikšķinot te). Raksta titulbildē redzams Sietiņš un Marss, bet apakšā pievienotajās attiecīgi divi attēli ar Piena ceļu, kā arī attēls ar Lielajiem Greizajiem Ratiem un Mazajiem Greizajiem Ratiem.

Lai panāktu vēlamo rezultātu, būs nepieciešams arī stabils pamats – ideālā gadījumā statīvs –, jo tālrunim jābūt nekustīgam pilnīgi visu ekspozīcijas laiku. Pretējā gadījumā bilde būs izplūdusi. Tāpat labāks rezultāts būs tālāk no lielām apdzīvotām vietām, kur ir mazāks gaismas piesārņojums un zvaigznes saskatāmas labāk (gan ar "neapbruņotu aci", gan attiecīgi arī uzņemot attēlus).



Tāpēc – dodies uz kādu skaistu vietu, nostiprini telefonu statīvā vai kādā citā veidā, ja statīvs nav pieejams, iestati ISO skaitli uz 3200 (zemāka vērtība samazinās sensora jutīgumu, lielāka – palielinās, bet attēls būs graudaināks), iestati ekspozīcijas laiku uz aptuveni 20–30 sekundēm (vēlams izmantot taimeri ar dažu sekunžu atskaiti, lai slēdža nospiešanas laikā radītā vibrācija neietekmētu bildes asumu) – un gaidi, kas iznāks!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!