Pilnas debesis viltus zvaigžņu. Maska megaprojekta ēnas puses

Jau tagad skaidrās naktīs, pabraucot tālāk no pilsētas gaismām un kādu mirkli paveroties naksnīgajās debesīs, ar lielu varbūtību redzēsi ne tikai krāšņu, zvaigznēm no vienas vietas nosētu debess ainavu, kādu pilsētā nesaskatīt, bet arī pa kādai kustīgai "zvaigznei" – mākslīgajam pavadonim jeb satelītam, kas izskatās kā mazs, balts punktiņš un vienmērīgā ātrumā pa noteiktu trajektoriju slīd pāri debesjumam. Taču jau tuvākajos gados, iespējams, šādus punktiņus varēsi redzēt visur.

Ne tikai Īlona Maska projekts "Starlink", bet vēl vairākas kompānijas pilnā sparā uzsākušas īstenot visaptveroša sakaru pavadoņu tīkla izveidi, kas ieskaus teju visu Zemi. Pagaidām palaista vien niecīga daļiņa no plānotā apjoma, bet šīs viltus "zvaigznes" jau šobrīd traucē un nākotnē vēl vairāk sarežģīs dzīvi ne tikai zvaigžņu vērošanas entuziastiem, bet arī profesionāliem astronomiem. Risinājumi tiek meklēti, taču daļa astronomu nobažījušies ne pa jokam.

Kas mums izskatās kā pa naksnīgajām debesīm "skrienošs" punktiņš, astrofotogrāfijā specifikas dēļ būs spilgta švīka, kuras garums kadrā atkarīgs no ekspozīcijas laika. Jo ilgāka ekspozīcija, jo garāka šī švīka. Turklāt astrofotogrāfijā liela daļa to skaisto kadru, ko mēs redzam, ir kompozītattēli no vairākiem desmitiem vai pat simtiem atsevišķu uzņēmumu, kas ar speciālu programmatūru sakombinēti vienā, ļaujot ieraudzīt naksnīgās debesis vai kādu konkrētu objektu, piemēram, Piena ceļa centru, daudz detalizētāk un krāšņāk. Jau tagad gadās, ka kadrā neplānoti "ieskrien" kāds nevēlams objekts, taču, kamēr tie ir vien daži gadījumi, neizdevušos kadrus no kadru sērijas var izmest un aizvien tikt pie derīgiem attēliem galarezultāta iegūšanai.

Nākotne naksnīgo debesu vērotājiem un fotogrāfiem varētu būt pavisam drūma. ASV Federālā sakaru komisija (FCC) jau devusi atļauju Maska kompānijai palaist orbītā 12 tūkstošus satelītu, un ar īstenošanu uzņēmējs nevilcinās – šobrīd teju ik pa dažām nedēļām kosmosā dodas kārtējā "Falcon 9" raķete ar līdz pat 60 satelītiem katrā kravā. Jau šobrīd "SpaceX" ir lielākais komerciālo satelītu operators. Ja 12 tūkstoši šķiet daudz (un tas arī ir daudzkārt vairāk par pašreiz orbītā esošajiem aktīvajiem pavadoņiem), tad jāatgādina, ka "SpaceX" iesniedzis dokumentāciju ANO Starptautiskajai Telekomunikāciju savienībai, cerot uz zaļo gaismu vēl 30 tūkstošu satelītu palaišanai. To, kā šobrīd ap Zemi izvietojušies "Starlink" satelīti, var aplūkot arī interaktīvā kartē, klikšķinot šeit.