Covid-19 pavasarī un tagad: cik daudz esam iemācījušies par jauno koronavīrusu

Pirmajās nedēļās pēc ziņu parādīšanās par notikumiem Uhaņā šķita, ka tas ir vien kārtējais dīvainais vīrusiņš kaut kur tur, tālā planētas nostūrī. Pāries tikpat ātri, kā uzradies, un līdz mums nenonāks. Nepilnu gadu vēlāk statistika ir skarba – vairāk nekā 33 miljoni apstiprinātu inficēšanās gadījumu, vairāk nekā miljons upuru. Un tie ir tikai reģistrētie gadījumi. Martā, kad SARS-CoV-2 jeb jaunā koronavīrusa izplatība sasniedza pandēmijas apmērus, par to vēl bija ļoti daudz nezināmā, lēmumi reizēm tika pieņemti, balstoties uz pieļāvumiem, ne ar datiem pierādītiem faktiem. Šobrīd esam labāk informēti. Kā mainījušās un papildinājušās mūsu zināšanas par Covid-19, apkopojam šajā rakstā.

Jaunais koronavīruss sākotnēji bieži tika salīdzināts ar gripu. Nu ir skaidrs, ka tas pavisam noteikti ir gan lipīgāks par gripu, gan nāvējošāks. Ik pa laikam tīmeklī gan parādās dažādi apgalvojumi par pretējo, taču lielākajā daļā gadījumu vai nu šie argumenti nav balstīti uz konkrētiem datiem, vai arī dati ir interpretēti selektīvi, bez konteksta, reizēm arī izmantoti novecojuši dati.

Precīzu, konkrētu pamata reprodukcijas skaitli (vidējais sekundāro inficēšanās gadījumu skaits, ko rada viens inficētais pacients) noteikt nevar, tas būs diapazons "no – līdz", ko ietekmē dažādi faktori, piemēram, iedzīvotāju blīvums. Tomēr SARS-CoV-2 gadījumā tiek runāts par skaitli diapazonā ap 3, ja netiek pieņemti nekādi mēri vīrusa izplatības iegrožošanai. Sistemātisks literatūras pārskats par visām četrām lielajām gripas pandēmijām kopš 1918. gada liecina, ka gan spāņu gripas, gan Honkongas, Āzijas un arī 2009. gada cūku gripas gadījumā šis rādītājs bija zemāks nekā SARS-CoV-2. Tas pats arī ar mirstības rādītājiem. Veselības jomas eksperti atkal un atkal, atspēkojot maldinošos apgalvojumus, secina – SARS-CoV-2 izraisītā infekcija biežāk par gripu noved pie letāla iznākuma.

Ja kādam Covid-19 tests ir pozitīvs, bez šaubām, jāievēro visi noteiktie drošības pasākumi. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) vietnē ir labs apkopojums Covid-19 pacientiem – to vari aplūkot, klikšķinot šeit.

Taču mūsu zināšanas būtiski papildinājušās vēl kādā ar Covid-19 izplatību saistītā aspektā. Proti, ne visi inficētie ir vienlīdz bīstami citiem. Infektoloģe, LU Medicīnas fakultātes asociētā profesore Ieva Tolmane piesauc principu, ka 20% cēloņu rada 80% seku. "Tagad tiek uzskatīts, ka ne visi, kas ir pozitīvi pacienti, inficē citus. Tie varētu būt pat mazāk par 20%, pat tikai kādi 10% procenti – tā saucamie superizplatītāji jeb "superspreaders", kuri izdala ļoti daudz vīrusa un inficē citus. Un pretī ir liela daļa, kas ir pozitīvi, bet citus neinficē. Praksē pēc pusgada redzam, ka bijušas ģimenes, kur viens ir inficēts, bet pārējie četri mājsaimniecības locekļi ne, un redzam arī gadījumus, ka viens ir slims un pārējie četri arī saslimst. Tas atkarīgs no tā, cik inficētais daudz izdala šo vīrusu."