Pētnieki devās uz zooloģiskajiem dārziem, kā arī atlasīja un analizēja tiešsaistē pieejamus video par dzīvnieku žāvāšanos – apkopoti 1291 atsevišķi datu vienumi.
"Devāmies uz vairākiem zoodārziem ar kameru un gaidījām, kad dzīvnieks nožāvāsies. Tas bija visai laikietilpīgs darbs," atzīst Utrehtas Universitātes Nīderlandē etologs (zooloģijas nozare, kas pēta dzīvnieku uzvedību un izturēšanos) Jērgs Māsens.
Kāpēc vispār mērīt dzīvnieku žāvu ilgumu? Pirmkārt, tas varētu palīdzēt aizpildīt dažu labu robu mūsu zināšanās par to, kāpēc šāda funkcija – žāvāšanās – vispār ir attīstījusies un saglabājusies līdz mūsdienām visai difersificētā sugu klāstā. Otrkārt, droši vien būtu interesanti uzzināt arī pretējo – kāpēc dažu sugu dzīvnieki, piemēram, žirafes, nežāvājas vispār.
Mēs žāvājamies, kad mums nāk miegs. Žāvājamies, ja ir garlaicīgi. Kāds žāvājas paaugstināta stresa situācijā, vēl cits sāk žāvāties tāpēc, ka blakus nožāvājās cits cilvēks. Iespējamie ierosinātāji var būt daudz, bet patiesībā žāvas, jo īpaši to fizioloģiskie ierosinātāji un funkcija, aizvien ir visnotaļ liela mistērija. "Īstā atbilde pagaidām ir tāda, ka mēs aizvien nezinām, kāpēc žāvājamies. Nekāds žāvāšanās fizioloģiskais efekts līdz šim nav novērots, tāpēc atliek vien spekulēt. Iespējams, žāvām pat nav nekāda fizioloģiska efekta," 2019. gadā izdevumam "The New York Times" skaidroja Ženēvas Universitātes klīniskās neirozinātnes profesors Adrians Gūgisbergs.
Pētījums ar dzīvniekiem tika dizainēts tā, lai pārbaudītu jau 2007. gadā izvirzītu hipotēzi, ka žāvāšanās varētu būt būtiska ķermeņa funkcija, kas veicina galvas smadzeņu dzesēšanu. Tas attiecīgi varētu nozīmēt – jo lielākas galvas smadzenes, jo ilgāka žāvāšanās nepieciešama, lai šo funkciju īstenotu.
"Vienlaicīgi ieelpojot vēsāku gaisu un izstiepjot mutes dobumu ieskaujošo muskulatūru, tiek veicināta vēsāku asiņu pieplūde galvas smadzenēm, tādējādi tiek veikta termoregulējoša funkcija," vietne "Science Alert" citē Ņujorkas štata Universitātes etologu Endrū Galupu.
Ievāktie dati par dzīvnieku žāvāšanās ilgumu un to galvas smadzeņu izmēru tik tiešām uzrādīja pozitīvu korelāciju jeb saistību – zīdītāji caurmērā žāvājās ilgāk nekā putni, bet lielāki zīdītāji žāvājās ilgāk nekā mazāki. Līdzīga korelācija tika atrasta mazāka mēroga pētījumā 2016. gadā, kur tika iesaistīti arī cilvēki. Datu kopa gan tiešām bija ap sešas reizes mazāka – vien 205 žāvas no 24 dažādu sugu īpatņiem. Secināts, ka visīsākās žāvas (0,8 sekundes) bija pelēm, bet visilgāk (ap 6,5 sekundes) žāvājās cilvēki.
Ne 2016. gadā, ne nupat veiktajā pētījumā pētnieki gan neizvirza nekādus apgalvojumus par žāvāšanās ilguma korelāciju ar inteliģenci, vien tikai galvas smadzeņu izmēru un neironu skaitu. Tāpat jāatceras, ka korelācija starp diviem notikumiem vēl pati par sevi neko daudz nenozīmē un neko daudz nepasaka par viena vai otra notikuma cēloņiem. Skaidrs, ka šajā lauciņā vēl būs krietni jāpadarbojas, lai kārtīgi izprastu, kādu tad funkciju – psiholoģisku vai fizioloģisku – vispār pilda šī darbība, kuru katrs no mums droši vien veic ap 5–10 reižu dienā.
Visu pētījumu var lasīt izdevumā "Communications Biology".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
