Daudziem, kas pārcietuši Covid-19 smagā formā, ar to vēl nekas nebeidzas – sekas var būt ilgstošas, un daļai cilvēku arī pēc izrakstīšanās no slimnīcas nepieciešama rehabilitācija. Septembra sākumā recenzētā brīvpieejas medicīniskajā žurnālā "BMJ Open" publicēts kohortas pētījums liecina, ka viena no šādām blaknēm ne tikai slimības laikā, bet arī pēc izrakstīšanās, var būt delīrijs, turklāt ļoti bieži. Pētījums gan ir visai neliela mēroga, tāpēc plašākam ieskatam būtu nepieciešami līdzīgi pētījumi ar datiem no citām slimnīcām, iesaistot vairāk pacientu. Tostarp šis pētījums neļauj izdarīt secinājumus par to, vai šajā gadījumā delīrijs ir sekas tieši Covid-19 infekcijai vai smagai slimības gaitai vispār.
Delīrijam jeb neskaidram apziņas stāvoklim, kam raksturīga izziņas un uztveres spēju samazināšanās, dezorientācija telpā, reizēm halucinācijas – var būt dažādi cēloņi, un viens no tiem ir arī ļoti smaga slimības gaita (te runa par infekcijas slimībām kopumā, ne tieši jaunā koronavīrusa izraisīto saslimšanu).
Apkopojot datus par 148 pacientiem ar laboratoriski apstiprinātu Covid-19 saslimšanu, kas laika posmā no 2020. gada 1. marta līdz 2020. gada 31. maijam tika ārstēti intensīvās terapijas nodaļā slimnīcā Mičiganā, pētnieki secināja, ka 73 procenti jeb 108 no 148 pacientiem cieta arī no delīrija. Delīrija simptomu ilgums – no četrām līdz 17 dienām (mediāna – 10 dienas).
Kas būtiski – aptuveni trešdaļai pacientu, kas intensīvās terapijas nodaļā cieta arī no delīrija, kognitīvo spēju traucējumi nebija pilnībā pazuduši arī izrakstīšanās dienā. Pusei no šīs grupas pēc tam bija nepieciešama aprūpe mājās – pacienti aizvien bija dezorientēti, apjukuši, nespēja paši par sevi pilnvērtīgi parūpēties. Šos datus pētnieki ievāca, veicot telefonintervijas ar pacientiem laika posmā starp vienu un diviem mēnešiem pēc izrakstīšanas no slimnīcas.
"Šie rezultāti sakrīt ar jau iepriekš ievāktiem datiem, kas liecina, ka delīrijs ir visai izplatīta blakne ar Covid-19 smagi slimojušajiem," secina autori un piebilst, ka vidējais delīrija ilgums, proti, 10 dienas, ir salīdzinoši augsts rādītājs attiecībā pret citu smagu infekcijas slimību izraisītu delīriju.
Proti, nav skaidrs, vai delīrijs šajā gadījumā ir sekas tieši infekcijai ar jauno koronavīrusu vai arī ir kā blakne ļoti smagām saslimšanām kopumā.
Tiesa, kā raksta "Science Alert", kognitīvo spēju traucējumi smagi slimiem pacientiem intensīvās terapijas nodaļā tiek novēroti aptuveni 20 procentos gadījumu, un Covid-19 gadījumā pagaidām esošie dati liecina, ka šis rādītājs ir pat trīs reizes augstāks.
Pandēmijas sākumposmā bieži vien arī netika pievērsta pienācīga uzmanība pazīmēm, kas varētu liecināt par delīrija iestāšanos, vai arī tad, ja tas tomēr tika konstatēts, pacientiem reti varēja nodrošināt nepieciešamo palīdzību – tobrīd arī daudzviet trūka visu nepieciešamo individuālo aizsardzības līdzekļu pat medicīnas iestādes personālam. Novērots, ka tā daļa pacientu, kam smaga Covid-19 gaita nāca komplektā ar delīriju, atlabšana prasīja ilgāku laiku – šie pacienti no slimnīcas parasti tika izrakstīti vēlāk, kā arī ilgāku laiku pavadīja pieslēgti plaušu ventilatoriem.
Viens no pētījuma autoriem, anesteziologs Filips Lisīds, norāda, ka lietderīgi varētu būt jebkādi radoši veidi un metodes, kā palīdzēt smagi slimiem pacientiem neieslīgt delīrijā, piemēram, sniegt iespēju ģimenes locekļiem apmeklēt pacientu, ja to iespējams izdarīt droši, vai vismaz nodrošināt iespēju regulāriem videozvaniem, kā arī pacienta palātā novietot kādu viņam tuvu priekšmetu, kas atgādinātu par mājām.
Ja arī turpmākos pētījumos apstiprināsies, ka delīrijs ir tik biežs "līdzgaitnieks" smagai Covid-19 gaitai, pētnieki iesaka pievērst šim papildu vērību un pēc iespējas ātrāk sniegt atbilstošu aprūpi, pretējā gadījumā atkopties pēc pārciesta Covid-19 cilvēkiem, kas slimības gaitā cieta arī no delīrija, var nākties daudz grūtāk.
Lisīds uzsver – šis pētījums tostarp iezīmē vēl vienu iemeslu, kāpēc vakcinēties un pasargāt sevi no smagas slimības gaitas ir tik svarīgi.
Ar visu pētījumu un tajā izmantoto metodoloģiju vari iepazīties, klikšķinot šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
