Foto: Reuters/Scanpix/LETA
SARS-CoV-1 jeb vienkārši SARS ir radinieks šobrīd Covid-19 pandēmiju izraisījušajam SARS-CoV-2. SARS, kas uzliesmoja pirms teju 20 gadiem, bija daudz nāvējošāks un arī gana lipīgs, lai bezdarbības rezultātā varētu novest pie pandēmijas. Taču pēc dažiem mēnešiem tā izplatība beidzās. Un bez vakcinācijas. Covid-19 pandēmijas sākumā izskanēja versijas, ka arī šoreiz varam cerēt uz ko līdzīgu, ja tiks ievēroti daži drošības pasākumi. Pusotru gadu vēlāk redzam, ka cerības bija veltīgas. Ātrākais ētiskais risinājums, kā no pandēmijas iziet salīdzinoši "sausām kājām", ir plaša vakcinācija. Šajā rakstā divi Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) zinātnieki – Elīna Černooka un Ņikita Zrelovs – palīdz skaidrot iemeslus, kāpēc tā.


Šajā rakstā divi Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) zinātnieki – Elīna Černooka un Ņikita Zrelovs – palīdz skaidrot iemeslus, kāpēc tā.

Kā katrs, arī nespeciālists, var noprast pēc nosaukuma, SARS-CoV-1 un SARS-CoV-2 ir radniecīgi vīrusi. Tie abi ir koronavīrusu grupas vīrusi, un mums zināmi septiņi cilvēkus inficēt spējīgi koronavīrusi. Četri no tiem – 229E, NL63, OC43 un HKU1 – inficē augšējos elpceļus un parasti izraisa visai vieglu saslimšanu, kas izpaužas kā parasta saaukstēšanās vai iesnas. Savukārt SARS-CoV-1, MERS un SARS-CoV-2 jeb jaunā koronavīrusa izraisītā slimība rada daudz nopietnākas sekas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!