Pandēmija jau sen, sen nogurdinājusi lielāko daļu no mums – fiziski un emocionāli. Tāpēc ir tikai normāli, ka cilvēki nemitīgajā informācijas plūsmā par saslimušajiem un mirušajiem, kārtējo statistiku un spriešanu par jauniem ierobežojumiem meklē arī cerību raisošas ziņas un pozitīvu saturu, kas pasniegts vieglā valodā un caurvīts ar humoru. Zinātniski pētījumi parasti tādi nav, taču aizvadītajā nedēļā vienam izdevās izpelnīties uzmanību gan sociālajos tīklos, gan respektablos medijos, gan populāros TV šovos ar vairāku miljonu lielu regulāro auditoriju. Tāpēc, ka šajā pētījumā bija divas "maģiskās" sastāvdaļas vienuviet – marihuāna un Covid-19. Uzmanību piesaistošs un šķietami vienkāršs risinājums – uzpīpē un pasargā sevi! Taču tas, kas pētījumā patiešām pateikts, nav gluži tas pats, ko daudzi tajā saskatīja.

"Tās ir labas ziņas visiem pusaudžiem, kuru vecāki viņu istabās uzgājuši "zālīti". "Mamm, es redzu, ka esi atradusi manā zeķu atvilktnē paslēptās vielas Covid-19 apturēšanai. Tās nav manējās, nē, nē! Tās man palūdza paglabāt mans čoms Entonijs Fauči," savā šovā uzjautrinājās komiķis Stīvens Kolbērs.

Arī Džimijs Kimels "iesmēja" par Oregonas Štata universitātes pētījumu, spriežot: "Visu šo laiku mēs klausījāmies, ko saka CDC (ASV Slimību profilakses un kontroles centrs), tā vietā mums vajadzēja ēst CBD!"

Tiesa, mediji lielākoties bija daudz piesardzīgāki un pārsvarā korekti virsrakstos atspoguļoja pētījuma galveno secinājumu – ka in vitro eksperimentos divi kaņepju sastāvā esoši savienojumi neļauj jaunajam koronavīrusam tik viegli piesaistīties šūnām. Taču lasītājiem, protams, bieži vien ir sava izpratne par pētījumos pateikto, un sociālos tīklus pārpludināja sajūsma, ka "kāša" uzsmēķēšana pasargās no Covid-19.

Tā gluži nav, un arī pētījumā nekas tāds nav apgalvots. Ko tad pētījumā konstatēja? Īsumā – Oregonas Štata universitātes zinātnieki, veicot kaņepju Cannabis sativa ķīmisko skrīningu, identificēja divus kaņepēs dabiski esošus savienojumus – kanabigerolskābi (CBGA) un kanabidiolskābi (CBDA). Pētnieki šos savienojumus izolēja un laboratorijas trauciņos laida tos uz "randiņu" ar vīrusa alfa un bēta paveidiem, secinot, ka šie savienojumi traucē vīrusam inficēt šūnas. Proti, CBGA un CBDA spēja piesaistīties jaunā koronavīrusa S proteīnam, kuru vīruss savukārt izmanto, lai piesaistītos cilvēka šūnu ACE2 receptoriem un iekļūtu šūnās. Tik tālu izklausās lieliski. Taču lēnām pār tiltu!

Neskaitot vēl virkni nianšu, ir divi būtiskākie aspekti, kāpēc gluži nevajadzētu svinēt marihuānas uzvaras gājienu cīņā pret Covid-19.

Pirmkārt, CBDA un CBGA ir skābes, kas atrodamas kaņepēs – tās ir prekursori attiecīgi kanabidiolam (CBD) un kanabigerolam (CBG), bet tās nav šīs vielas. CBDA un CBGA par CBD un CBG pārtop žāvēšanas procesā, kad no kaņepēm ražo marihuānu. "Šie savienojumi (CBD un CBG) ir atšķirīgi no skābēm (nežāvētos kaņepju stādos)," vietne "PopSci" citē pētījuma vadošo autoru Ričardu van Brēmenu. Viņš sarunā ar "Vice" arī atgādinājis: "Mēs zinām, ka CBD, CBG un THC nav aktīvi pret jauno koronavīrusu." Skābes CBDA un CBGA augstā temperatūrā noārdās, tādējādi pilnībā atspēkojot sociālajos tīklos paustās cerības par to, ka uzsmēķēšana palīdzēs. Hipotētiski pieļaujot, ka kādu dienu nākotnē CBDA un CBGA saturoši produkti pret Covid-19 nonāktu aptieku plauktos, tie, visticamāk, būtu jālieto kapsulu veidā.

Otrkārt, eksperimenti ar CBDA un CBGA veikti tikai laboratorijā šūnu kultūrās un nav tieši "pārnesami" uz tik sarežģītu sistēmu kā cilvēka organisms. Ļoti daudz preparātu bijuši ar šķietamu potenciālu šajā pētījumu fāzē, bet vēlāk klīniskajos pētījumos (eksperimentos ar cilvēkiem) izrādījušies neefektīvi. Piemēram, nu jau bēdīgi slavenais hidroksihlorokvīns.

"Cilvēka organisms ir daudz, daudz sarežģītāks par Petri trauciņu. Ja tas būtu tikpat vienkārši kā ar Petri trauciņu, mēs šobrīd jau būtu atraduši zāles pret vēzi," izdevumam "Fortune" komentē Londonas Impērijas koledžas pētnieks Mikaels Sodergrēns, kurš vada medicīniskās marihuānas pētniecības grupu.

Mums nav nekāda pamata šobrīd domāt, ka "zālītes" smēķēšana varētu pasargāt no Covid-19.
Pīters Grinspūns
"Vispār jebkā smēķēšana nav prātīga doma pandēmijā, kad plosās plaušas bojājošs vīruss," izdevumam "Forbes" skaidroja Hārvarda Medicīnas skolas instruktors Pīters Grinspūns.

Eksperti atzīst, ka Oregonas Štata universitātes zinātnieku pētījums, kaut raisījis pretrunīgas reakcijas, pavisam noteikti ir zinātniski lietderīgs un ar gana lielu potenciālu, lai pētījumus šajā virzienā turpinātu. Pagaidām gan sperti tikai pirmie solīši, un eksperimenti Petri trauciņā gluži neļauj izdarīt apgalvojumus par kādas vielas spējām apturēt vīrusa izraisītu infekciju cilvēka organismā. "Šie savienojumi būtu jāpārbauda dzīvnieku modeļos, tad klīniskajos eksperimentos uz cilvēkiem, kur jāgūst apliecinājumi par efektivitāti pret Covid-19. Pagaidām vēl ir ļoti tālu no tā," bilst Ginspūns un atgādina, ka visai maz savienojumu, kas uzrāda potenciālu šajā pētījumu fāzē, galu galā kļūst par apstiprinātām zālēm.

Visu van Brēmena un kolēģu pētījumu var lasīt izdevumā "Journal of Natural Products", klikšķinot šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit