Apkārt vieni trakie. Vai sabiedrība slīgst dziļāk sazvērestības teoriju purvā?

Vai apkārt tikai vieni vienīgi sazvērestības teoriju piekritēji un "trakie"? Pēdējos gados, vērojot sociālo tīklu komentāru sadaļās notiekošo, kādam tāds iespaids var rasties. Arī socioloģiskās aptaujas liecina, ka cilvēku uztverē ticība sazvērestības teorijām pēdējo gadu laikā pieaugusi, turklāt daļa no aptaujām veiktas arī pirms Covid-19 pandēmijas. Taču sistemātiskāki dati par "folijas cepurīšu" nēsātāju skaitu liecina ko citu.

Gan nupat publiskots pētījums par sazvērestības teoriju piekritēju skaita tendencēm ASV un Eiropā, gan arī "Campus" uzrunāto dezinformācijas pētnieku teiktais tomēr vedina domāt – par spīti sajūtām, ko reizēm var radīt komentāru sadaļas sociālajos tīklos, sazvērestības teoriju atbalstītāju skaits drīzāk būtiski nav pieaudzis arī Covid-19 pandēmijas laikā un pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Pasaules uzskats, nevis atsevišķas teorijas

2021. gada pavasarī tika publiskots GLOBSEC pētījums "Balsis no Centrālās un Austrumeiropas" par maģisko domāšanu un sazvērestības teoriju izplatību Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs. Latvijas rādītāji bija "kaut kur pa vidu" – ne labi, ne slikti. Dezinformācijas pētnieks un politologs Mārtiņš Hiršs "Campus" norāda, ka šādu cilvēku loks ir visnotaļ stabils un Latvijā tie ir apmēram 30%, kas ticēja sazvērestības teorijām pirms Covid-19 un tic arī Covid-19 laikā.

"Pirms pandēmijas bija teorijas par pasaules valdību, par ebrejiem, kas visu pasaulē kontrolē, par to, ka uzbrukums Dvīņu torņiem bija "inside job" (ASV valdības vai varai pietuvinātu elišu organizēts – red.). Apmēram 30% ticēja šīm klasiskajām sazvērestību teorijām, un nu tie paši 30% tic arī sazvērestības teorijām par Covid-19," bilst Hiršs.