Aizvadītais gads seksuālajā un reproduktīvajā jomā Latvijā bijis nozīmīgs – pēc 11 gadu pārtraukuma uzsākts vērienīgs pētījums par iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību, profilaktiskiem pasākumiem un ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistītām slimībām, seksuālo uzvedību, ģimenes plānošanu, kontracepcijas metodēm un citiem būtiskiem jautājumiem. Iegūtie dati, kas būs pieejami gada otrajā pusē, kalpos par pamatu uzlabojumiem veselības aprūpē, iedzīvotāju izglītībā un sabiedrības informētībā.

Par situāciju ar kontracepciju, dzimstību, abortiem un jaunu cilvēku izglītošanu seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, kas var atsaukties uz to, kādā Latvijā dzīvojam tuvākā un tālākā nākotnē, plašāk stāsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja profesore Dace Rezeberga un RSU Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece profesore Gunta Lazdāne.

Abortu tēma – zem tepiķa


Nevēlamas grūtniecības novēršana un tās pārtraukšana parasti ir viens no seksuālās un reproduktīvās veselības aktuālākajiem, bet nereti arī tabu jautājumiem, kurus politikas veidotāji un sabiedrība kopumā mēdz paslaucīt zem tepiķa. Lai to mainītu, par šāda veida tēmām ir jārunā – lēnām un pacietīgi, uzsver profesore Gunta Lazdāne. Kopumā pasaulē esam vēl tālu no tā, ka katra grūtniecība ir vēlama un plānota. Pērn aborta jautājums skaļi aktualizēts dažādos formātos, tostarp arī ANO Iedzīvotāju fonda veidotajā "State of World Population 2022" ziņojumā. Jaunākās zinātniskās atziņas nevēlamas grūtniecības novēršanā un pārtraukšanā pērn prezentētas arī Rīgā Starptautiskās abortu un kontracepcijas profesionāļu federācijas konferencē "Auglības kontrole sieviešu rokās", kas pulcēja vairāk nekā 400 ārstus un pētniekus no Kanādas, ASV, Meksikas, Austrālijas, Eiropas Savienības un citām valstīm.

Latvijā situācija pēdējos gados ir uzlabojusies. 2021. gadā starp katrām 100 000 sievietēm Latvijā tika veikti 6,9 aborti, kas ir zemāk par vidējo rādītāju Eiropā. Šai jomā Baltijā esam pa vidu – Igaunijā abortus veic vairāk, bet Lietuvā mazāk nekā Latvijā. Vienā gadījumā eksperti to skaidro ar liberālajiem noteikumiem, bet otrā – ar reliģijas ietekmi. Īpašu satraukumu mediķiem raisa tie gadījumi, kur mākslīgus abortus veic pusaudžu meitenēm. Latvijā 2021. gadā mākslīgs aborts vecuma grupā no 10 līdz 14 gadiem veikts divām meitenēm, no 15 līdz 17 gadiem – 34 jaunietēm, bet 18-19 gadu vecumā 110 jaunietēm. Tātad, gada laikā 146 aborti jaunietēm līdz 19 gadu vecumam – šis skaitlis tomēr raisa jautājumus par to, ko darām nepareizi un kas būtu uzlabojams sievietes un pāra veselībpratībā, norāda profesore Dace Rezeberga.

Zināšanu nepilnības


Veselībpratības trūkums jūtams seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumos kopumā – gan runājot par neplānotu, nevēlamu grūtniecību, gan efektīvu, mūsdienīgu un konkrētajam pārim optimālu kontracepcijas lietošanu un citiem jautājumiem, bilst profesore Rezeberga (attēlā). Viens no iemesliem ir trūkumi izglītības sistēmā.

Foto: Publicitātes foto

"Ja veselības mācība nav kā atsevišķs mācību priekšmets, bet ir integrēta dažādos sociālo zinātņu un dabas zinātņu priekšmetos, tad grūti gaidīt kvalitāti. Lai runātu par veselības jautājumiem, tomēr jābūt zināšanām un iemaņām, kā to vislabāk pasniegt," uzsver profesore.
"Seksualitāte ir visiem cilvēkiem dabiska un ļoti svarīga visas dzīves garumā. Tāpēc izpratne par veselībpratību un dzimumaudzināšanu, tostarp par kontracepciju, ir ļoti svarīga, jo bez stabila pamata māju neuzcelsi," tā Lazdāne.
Latvijā diemžēl redzams – jaunu cilvēku izglītošanu seksuālajos un reproduktīvajos jautājumos skola uztver kā vecāku pienākumu, bet vecāki kā skolas.
Situācija skaidrojama ar to, ka politiskā līmenī trūkst izpratnes par šiem jautājumiem, norāda abas profesores. Taču, kā akcentē profesore Rezeberga, ir arī vairāki cerību stariņi, piemēram, pilotprojekts valsts apmaksātas kontracepcijas nodrošināšanai īpaši ievainojamiem jauniešiem – no bērnunamiem un no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm. Ir arī daudzas citvalstu iniciatīvas, kuras Latvijai būtu vērts aizņemties, piemēram, bezmaksas kontracepcija nepilngadīgajiem, kuri vēl nav ekonomiski patstāvīgi un kuriem ne vienmēr ir ērti jautāt vecākiem naudu prezervatīviem.

Vaicāta, vai kontracepcijas jautājumā Latvijas statistika iezīmē kādas satraucošas tendences, profesore Rezeberga norāda, ka mazāka mēroga pētījumi liecina – kopējais kontracepcijas lietotāju skaits ir salīdzinoši zems un bieži tiek lietotas mazāk efektīvas kontracepcijas metodes. Piemēram, salīdzinoši daudz Latvijā lieto tādu nedrošu kontracepcijas metodi kā pārtraukto dzimumaktu. Tāpat arī salīdzinoši lēni ienāk jaunās tehnoloģijas, tādas kā kontraceptīvais implants, ar kuru neplānotas grūtniecības riski ir vismazākie. Par to, kādas tendences kontracepcijas lietojumā novērojamas dinamikā, diemžēl Latvijā datu iztrūkst, jo pēdējais nacionāla līmeņa reproduktīvās veselības pētījums īstenots 2011. gadā.

Tieši tāpēc ir tik būtiska iedzīvotāju aptauja, kas, tiks īstenota vēl līdz aprīlim un, atbilstoši pētnieku iecerēm, aptvers vairāk nekā 3000 cilvēku visā Latvijā. Lai dati būtu reprezentatīvi, abas profesores aicina nekautrēties un atvērt savas durvis pētījumu kompānijas "Kantar" intervētājiem. Ņemot vērā sensitīvos jautājumus, intervētājs uzgaidīs, kamēr rakstiski aizpildāt, aizlīmējat un nododat anketu. Intervētāji ir speciāli apmācīti arī atbildēt uz jautājumiem, kas, aizpildot anketu, nav īsti saprotami. Papildus anketu rezultātiem pētnieki analizēs arī vadlīnijas un politiskos dokumentus, kas Latvijā pieņemti pēc 2011. gada, kā arī reproduktīvās veselības rādītājus, kas pieejami statistikas datu bāzēs. Tas viss ļaus iegūt visaptverošu ainu par seksuālās un reproduktīvās veselības stāvokli Latvijā un spriest par tendencēm ilgtermiņā.

Pārmaiņas vajadzēja aizvakar


Aptaujas dati tiks apkopoti 2023. gada otrā pusē, taču jau tagad, kā norāda ekspertes, ir virkne atziņu par uzlabojumiem, ar kuru ieviešanu varētu arī nekavēties. Latvijā, piemēram, ir nesamērīgā proporcija starp ķirurģiskajiem un medikamentozajiem abortiem. Izvēloties pārtraukt grūtniecību, sievietes Latvijā vēl aizvien daudz biežāk – teju 80% gadījumu – izvēlas ķirurģisko abortu.

Pašreizējā proporcija izteikti atšķiras no daudzām Eiropas valstīm. Igaunijā medikamentozie aborti ir vieglāk pieejami un plašāk izmantoti, bet Zviedrijā jau 2007. gadā 80% no visiem abortiem līdz devītajai grūtniecības nedēļai bija medikamentozi. Situācija Latvijā varētu būt saistīta ar to, ka abas metodes nav vienlīdz pieejamas, jo sevišķi, ja salīdzina iespējas pilsētās un reģionos.

Covid-19 ierobežojumi arī lika labus pamatus pašaprūpes plašākai izmantošanai seksuālās un reproduktīvās veselības uzturēšanai un veicināšanai. Kāpēc lai starp tiem nebūtu arī attālināta seksuāli transmisīvo slimību diagnostika un ārstniecība, ņemot vērā, cik slikti Latvija ES mērogā izskatās, piemēram, pēc HIV jauno gadījumu statistikas. Taču galvenās pārmaiņas, kuru ieviešana būtu bijusi ārkārtīgi vērtīga jau aizvakar, ir pilnvērtīga veselības mācība skolēniem, nosaka ekspertes.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!