Foto: Shutterstock

Vulkāna izvirdums ir brīnumaina parādība, taču bieži cilvēcei ne pārāk patīkama. Lielākā daļa no mums atceras, kādu paniku Eiropā radīja pēc divsimt gadu klusuma pamodies islandiešu vulkāns ar sarežģīto nosaukumu Eijafjadlajegidls. Toreiz Eiropa saskārās ar bezprecedenta situāciju, kad milzīgs pelnu un tvaika mākonis izplatījās uz austrumiem un dienu pēc izvirduma gandrīz pilnībā pārklāja visu Ziemeļeiropu, tostarp Zviedriju, Dāniju, Norvēģiju, Lielbritāniju un citas valstis. Šī iemesla dēļ darbību apturēja milzīgs skaits lidostu visā Eiropā un tika atcelti vairāk nekā 63 tūkstoši reisu.

Par laimi, Eijafjadlajegidla izvirdumos nebija cietušo, taču tā notiek ne ar visiem vulkāniem. Piemēram, zinātniskos pētījumos noskaidrots, ka zemūdens vulkānam, kura nāvējošais izvirdums pirms gandrīz 400 gadiem sagrāva skaisto Santorīni salu, ir augoša, iepriekš neredzēta magmatiska kamera, kas nākamo 150 gadu laikā var izprovocēt vēl vienu spēcīgu izvirdumu.

Par pazemes vulkāniem mēs nezinām gandrīz neko, taču patiesībā tādu uz Zemes ir vairāk nekā miljons, kas ir tūkstošiem reižu vairāk nekā "parasto" vulkānu uz sauszemes. Starp aktīvākajiem vulkāniskajiem reģioniem izceļas Vidusjūra. Tieši tur Āfrikas tektoniskā plātne saskaras ar Eirāzijas plātni, kas ir iemesls pazemes grūdieniem un vulkānu izvirdumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!