Pasaulē ir jauns visasākais pipars. Vai tas var kaitēt veselībai?

Kas tad ir tas, kas liek mums "spļaut uguni" un ķert pēc piena pakas, kad esam nobaudījuši kādu no asajiem čili? Tas ir kapsaicīns – čili piparu aktīvā viela, kas ir ļoti kairinoša zīdītājiem un izraisa šo dedzināšanas sajūtu, nonākot tiešā saskarē ar audiem.

Piparu asumu mēra Skovila skalā, kas nosaukta amerikāņu farmaceita Vilbura Skovila vārdā. Viņš 1912. izstrādāja metodi un skalu, kā novērtēt piparu asumu. To mēra Skovila "karstuma" jeb asuma vienībās SHU (Scoville heat units).

Paprikai ir 0 SHU, bet halapenjo pipariem – no 2500 līdz pat 10000 SHU. Kajēnas pipari ir daudz asāki, tipiski no 25000 līdz 50000 SHU. Habanero savukārt sākas no 100 000 SHU un var būt pat 350 000 SHU asi. Iepriekšējais rekordists – Karolīnas "pļāvējs" – jau sasniedz miljonus. Asākie eksemplāri ir 2 500 000 SHU "ņipri" un liks raudāt pat visizturīgākajiem karsto piparu cienītājiem.

Taču nu karaļa tronis ir gāzts, un pasaulē asākā pipara gods pienākas Eda Karija selekcionētajam piparam X, kas vidēji sasniedz gandrīz 2 700 000 SHU. Viņa lolojums ierakstīts Ginesa rekordu grāmatās, un pats Karijs ir viens no retajiem, kas šo piparu nogaršojis.

Cik liecina to nedaudzo "veiksminieku" pieredzes stāsti, pēc pipara X iekšas krampjos raustoties vēl vairākas stundas. "Pēc "Carolina Reaper" man parasti vajag apmēram pusstundu, lai atgūtos. Pipars X mani izsita no ierindas uz sešām stundām," vietnei "Scientific American" stāstīja asākā pipara "tēvs". Arī viņa lolojums ir atvasinājums no "Carolina Reaper", taču krustots ar citu piparu, kura šķirni Karijs neatklāj. Sešas stundas ilgi krampji vēderā neizklausās pārāk veselīgi… Vai šādas izklaides ar superasiem pipariem var kaitēt veselībai īstermiņā un ilgtermiņā?

Šā gada septembrī izskanēja visai šokējoši jaunumi – ASV kāds 14 gadus vecs pusaudzis nomiris neilgi pēc tam, kad bija piedalījies sociālajos tīklos populārā izaicinājumā, kur jāapēd īpaši ass čipsis – tā sastāvā ir gan jau minētie "Carolina Reapers", gan arī "Naga Viper" pipari. Pēc čipsa apēšanas izaicinājuma dalībniekam pēc iespējas ilgāk jāiztur, nedzerot ūdeni vai neko neuzēdot pa virsu. Kamēr vēl notiek izvērtēšana, vai pusaudža nāves cēlonis bijis asais našķis, šis produkts no veikalu plauktiem ir izņemts.

Tomēr, ja no asiem ēdieniem tiešām varētu ņemt un nomirt, vai pasaulē nebūtu daudz vairāk šādu gadījumu, ņemot vērā dažādu aso piparu izaicinājumu un sacensību popularitāti? To vērtē Tenesī Universitātes profesors Pols Terijs un Bonda Universitātes asociētais profesors Kristians Moro.
Īstermiņa efekti var variēt no patīkama asuma līdz neciešamai svilināšanai mutes dobumā, kaklā un vēderā. Kā jau minēts pieredzes stāstos, šie pipari var izraisīt arī nepartīkamas sajūtas gremošanas traktā, un pat vemšanu vai galvassāpes, uzskaita Terijs. Tie cilvēki, kam pēc ļoti asiem ēdieniem parādās tādi nepatīkami simptomi kā migrēnas, vēdergraizes vai caureja, labāk no šādiem izaicinājumiem atturēties.

Tomēr vairums ekspertu ir vienisprātis, ka nav pārliecinošu pierādījumu reālam kaitējumam. Jā, superasi pipari var radīt diskomfortu un dažādas nepatīkamas blaknes, bet dedzināšanas sajūta tiešām ir tikai sajūta. Čili pipari mūsu mutes dobumu un gremošanas traktu fiziski neizdedzina. Šo sajūtu rada mūsu ķermeņa reakcija uz kapsaicīnu, kas "apmāna" organismu un liek tam reaģēt kā uz reālu apdegumu, Bonda Universitātes vietnē skaidro Moro. Atsevišķos gadījumos šūnas var uz šo stimulu atbildēt, izdalot savienojumus, kas izraisa papildu kairinājumu. Taču šī pretreakcija pārsvarā ir ļoti īslaicīga un pāriet, līdzko beidzas svilināšanas sajūta.

"Visādi citādi nav daudz spēcīgu pierādījumu tam, ka aso piparu patērēšana mērenās devās varētu izraisīt būtiskas veselības problēmas vai citus negatīvus efektus," bilst Moro.

Asie pipari, kas ir neatņemama sastāvdaļa daudzās tradicionālajās virtuvēs, veselībai, šķiet, nekaitē arī ilgtermiņā. Kā skaidro profesors Terijs, pētījumi, kas saista aso piparu partēriņu ar dažādiem negatīviem veselības iznākumiem ilgtermiņā, bieži ir ar nepārliecinošiem secinājumiem, un rezultāti atšķiras no pētījuma uz pētījumu. "Šobrīd pierādījumi, kas iegūti plaša mēroga populācijas pētījumos vedina domāt, ka asi ēdieni ilgtermiņā nepaaugstina mirstības risku un pat, iespējams, šo risku var pazemināt," spriež Terijs. Tiesa, kā jau ar visiem pētījumiem, kas saista noteiktu uzturu ar konkrētiem veselības iznākumiem, jāatceras – tas, ko mēs ēdam, ir tikai viena daļa no vesela kopuma dzīvesstila izvēļu, kas ietver miega kvalitāti, fiziskās aktivitātes, dzīves vidi, tabakas un alkohola patēriņu un virkni citu faktoru.

Labāks jautājums būtu – kāpēc cilvēki ir vieni no retajiem zīdītājiem, kas apzināti bāzīs mutē kaut ko, kas var izraisīt neciešamu dedzināšanas sajūtu un stundām ilgu diskomfortu?