Foto: Privātais arhīvs

Pirms mazāk nekā 10 tūkstošiem gadu Baltijas jūra vēl bija ezers un procesi Baltijas jūras un Lielo ezeru ūdeņos joprojām ir ļoti līdzīgi, stāsta Elvita Eglīte, dabaszinātņu doktore, kas šobrīd strādā ASV, pētot zivju barošanās ķēdes un migrāciju Lielajos ezeros Ziemeļamerikā. Ir gan arī būtiskas atšķirības, un Lielo ezeru izpēte var mums atklāt arī daudz par Baltijas jūru, visjaunāko jūru pasaulē.

Elvita Eglīte jau pamatskolā sapratusi savu nākotnes ceļu – tā ir ķīmija, tā ir zinātne! "Nezināju gan, kur tas mani aizvedīs. Vidusskolas laikā sāku viesoties Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fakultātē, pēc beigšanas studēju ķīmiju un ieguvu gan bakalaura, gan maģistra grādu. Zināšanas, ko ieguvu LU, ir liela bagātība, jo ķīmijas programma ir ļoti nopietna. Vēlāk, studējot Vācijā un strādājot šeit, ASV, varu teikt, ka ķīmijas izglītība, ko ieguvu Latvijā, ir ļoti pamatīga. Man bija iespēja maģistra darbu izstrādāt Latvijas Hidroekoloģijas institūtā (LHEI) un arī pirmo reizi piedalīties jūras ekspedīcijās," stāsta zinātniece. Šajā laikā institūtam bija projekts sadarbībā ar dāņiem – tika pētīta slāpekļa un barības vielu aprite Baltijas jūrā un Rīgas līcī. Tādi pētījumi līdz šim nebija veikti. "Piedalījos vairākās ekspedīcijās – gan vasaras, gan pavasara atkušņa apstākļos, gan jūras aļģu pārbagātajos vasaras mēnešos, gan vētrainajos rudens reisos. Tā bija fantastiska pieredze!" atminas Eglīte.

Pēc universitātes beigšanas viņa institūtā nostrādājusi vēl gadu. Projekts beidzās, taču vēlme turpināt pētniecību šajā jomā nepazuda. Atkal gadījās laimīga sakritība – piedaloties konferencē Lietuvā, radās izdevība iepazīties ar speciālistiem no Leibnica Baltijas jūras pētniecības institūta. Jau pēc dažiem mēnešiem saņemts uzaicinājums pieteikties konkursam izstrādāt doktora darbu šajā institūtā. 2014. gadā uzsāktas studijas un dalība projektā, kur Eglītei bija jāievieš institūtā metode biomarķieru jeb stabilo izotopu noteikšanai bioloģiskajos paraugos. "Mūsu izpētes grupa bija viena no pirmajām Vācijā, kas sāka veikt šādas analīzes, pētot ekoloģiskos procesus dabā un ūdeņos," bilst Eglīte. Viņa darba gaitās ilgus mēnešus pavadījusi arī uz Vācijas lielākajiem pētniecības kuģiem, piemēram, "Elisabeth Mann Borgese", "Metero", "Alkor", arī uz slavenā polārpētniecības kuģa "Polarstern".

Kā stabilo izotopu metode var palīdzēt labāk izprast Baltijas jūru, lasi sarunā ar pētnieci.

Чтобы продолжить чтение, оформите абонемент.

Пожалуйста, подождите!

Мы подбираем для вас наиболее подходящее предложение подписки...

Loading...

Предложение о подписке не отображается? Пожалуйста, отключите блокировщик рекламы или перезагрузите страницу.
В случае вопросов пишите на konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!