Fоtо: Shutterstock
Nenoliedzami, apaļīgi kaķi var izskatīties dikti omulīgi, ar komisku gaitu un visādi citādi ļoti izklaidējoši. Tomēr, gluži kā cilvēkiem, arī kaķiem liekais svars nenāk par labu. Turklāt šogad veiktā eksperimentā izpētīts, ka negatīvo seku ir daudz vairāk nekā tikai aptaukošanās un grūtības uzlēkt uz dīvāna.

Aptaukošanās sērga ASV skar ne tikai cilvēkus. Dati liecina, ka vairāk nekā puse kaķu tur cieš no liekā svara, raksta vietne "Science Alert". Taču, kaut vairāki pētījumi veltīti kaķu novājēšanas cēloņiem, pretējais process pētīts nepietiekami maz. Vismaz tā uzskatīja Ilinoisas Universitātes zinātnieku komanda, kas "rekrutēja" 11 kaķus ar normālu ķermeņa uzbūvi. Visas bija sterilizētas, pieaugušas kaķenes.

Pētījuma gaitā pirmās divas nedēļas kaķiem dota veikalos pieejama un sabalansēta pārtika, ievērojot noteiktu barošanas režīmu. Tas darīts, lai pētnieki varētu ievākt sākotnējos datus par kaķu veselību, ko ņemt par atskaites punktu.

Fоtо: Pixabay

Pēc tam 18 nedēļas kaķiem ļauts ēst tik, cik vien tie paši vēlas un cik vien lien. Pārtika netika mainīta, bet tā vienmēr bija pieejama neierobežotā daudzumā. Sestajā, 12. un 18. nedēļā arī ņemti fēču un asins paraugi analīzēm, kā arī visu laiku tika vākti dati par kaķu fizisko aktivitāti ar apkaklītēm piestiprinātu sensoru palīdzību.

Bez pārsteigumiem, protams. Kaķi, kad bija pieejama pārtika neierobežotā daudzumā, šīs "zviedru galda" sniegtās ekstras nekautrējās izmantot un nudien sāka ēst daudz cītīgāk. Kaķu masa un tauku īpatsvars pieauga, taču – samazinājās kaķu spēja uzņemt barības vielas.

Izrādās, "kad organismam tiek mazāk pārtikas, tas daudz efektīvāk no tās "izdabūs" ārā uzturvielas. Bet tad, kad uzņemtā ēdiena daudzums palielinās, tas cauri gremošanas sistēmai iziet ātrāk un ātrāk, un procesā tiek uzņemts mazāk uzturvielu," vietne "Science Alert" citē pētījuma autori un uzturzinātnieci Kelliju Svansoni.

Likumsakarīgi, ka kaķi, ēdot vairāk, pēc tam vairāk aiz sevis atstāja arī kastītē. Tomēr izkārnījumi bija skābāki nekā pirms tam. "Cilvēkiem zems fēču pH līmenis tiek saistīts ar sliktāku ogļhidrātu un tauku absorbciju," skaidro Svansone. Arī kaķu gadījumā izskatās, ka pārtikas uzņemšana palielinātā daudzumā palielina fēču skābumu un samazina spēju sagremot pārtiku.

Pēc 18 nedēļām, kur kaķi barojās brīvajā režīmā, konstatēts, ka pārtika pēc uzņemšanas cauri gremošanas traktam tiek izvadīta par 25% ātrāk nekā pirms tam. Konstatētas arī izmaiņas arī zarnu traktā dzīvojošajā mikroorganismu kopumā, taču par to, kā tieši šīs izmaiņas var ilgtermiņā ietekmēt kaķa veselību, nepieciešami jauni pētījumi, uzsver Svansone.

Ar kaķiem pēc eksperimenta viss galu galā bija kārtībā – pēc dažu mēnešu dzīves Leipoutrijā tiem no brīvā uztura režīma nācās atradināties. Visi kaķi pēc diētas režīma atguva normālu ķermeņa masu.

Fоtо: Shutterstock

Pētnieki arī mudina kaķu saimniekus padarīt barošanas procesu interesantāku, caurvijot to ar fiziskām aktivitātēm. Proti, ne tikai ierobežot pieejamās pārtikas daudzumu, bet arī sadalīt to pa mazākām porcijām un novietot dažādās vietās, lai kaķiem nāktos pakustēties, pirms tikt pie maltītes.

Pētījums publicēts izdevumā "Journal of Animal Science".

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !