Zinātnieki spriež, ka līdz 2030. gadam cilvēce varētu veiksmīgi tikt galā ar tādu sērgu kā HIV/AIDS, pateicoties jaunām, efektīvām zālēm, pie kuru pilnveidošanas tiek intensīvi strādāts.

Saslimšana ar HIV (cilvēka imūndeficīta vīrusu) pirmoreiz tika noteikta 80. gadu sākumā, bet augstāko punktu sasniedza 90. gadu vidū. Kopš tā laika saslimšanas gadījumu skaits ir būtiski samazinājies, pateicoties efektīvai ārstēšanai un sabiedrības izglītošanai, taču joprojām ir ievērojams. Statistika liecina, ka 2022. gadā vien ar HIV inficēto cilvēku skaits pasaulē pieauga par 1,3 miljoniem, bet ar šo infekciju saistīto nāvju skaits tuvojās pusmiljonam.

Eiropā reģions ar vislielāko HIV inficēto skaitu ir Austrumeiropa, lai gan jaunu gadījumu skaits kopš 2019. gada ir lejupejošā līknē, kamēr Rietumeiropā un Centrāleiropā pieaug. Turklāt pēc pandēmijas laika "pieklusuma" HIV/AIDS gadījumu skaits atkal ir pieaudzis. No Baltijas valstīm lielākais jaunu inficēšanās gadījumu skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju 2022. gadā bija Igaunijā – gandrīz 19 (kopā 250 gadījumi). Zīmīgi, ka šis ir ļoti straujš pieaugums, jo gadu iepriekš reģistrēti tikai 125 jauni inficēšanās gadījumi. Nākamā ir Latvija ar 229 gadījumiem jeb aptuveni 13 gadījumiem uz 100 tūkstošiem, bet vismazāk diagnosticētu gadījumu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir Lietuvā – apmēram deviņi (kopā 252). Taču jāatgādina, ka te runa ir tikai par diagnosticētiem gadījumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!