Foto: NASA/JPL-Caltech/MSSS

Ar Marsa roveru "Perseverance" saistās daudz cerību. Tam priekšā vēl daudz darba gadu, un jau šobrīd var teikt – tas ir veiksmes stāsts. Tomēr viens no šīs ilgtermiņa misijas aspektiem nonācis strupceļā.

NASA 2020. gadā nosēdināja roveru "Perseverance" Marsa krāterī, kur pirms vairākiem miljardiem gadu bijusi upes delta un ezers. Viens no aparāta galvenajiem uzdevumiem ir kādreiz uz Marsa eksistējušas mikroskopiskas dzīvības pazīmju meklējumi. Jezero krāteris ir ļoti perspektīva vieta, kur šos pierādījumus meklēt. Taču rovera "vēderā" esošie instrumenti, kaut moderni un spējīgi, tomēr nestāv līdzi tam, kas iespējams laboratorijās uz Zemes. Tāpēc pirmo reizi NASA uzņēmās dabūt svaigus Marsa paraugus atpakaļ uz mūsu planētu. "Perseverance" tos arī pēdējos gadus cītīgi gatavo sūtīšanai – izvēlētās vietās ievāc un noglabā hermētiski noslēgtās tvertnēs. Taču ar atvešanu atpakaļ tik viegli nebūs.

Foto: NASA/JPL-Caltech/MSSS

Īss līdzšinējā plāna izklāsts bija šāds – "Perseverance" vāc un noteiktās vietās uz Marsa noglabā paraugus. Ap 2028. gadu (ātrākais termiņš) orbītā ap Marsu ieiet vēl divi lidaparāti. Viens ir NASA kuģis, kas lejā sūta nosēšanās moduli. Uz tā atrodas arī neliela raķete un divi droni, līdzīgi kā jau ļoti sekmīgi izmēģinātais "Inegenuity". Marsa rovers savāktos paraugus ievieto raķetē. Droni palīdz ar atsevišķu paraugu savākšanu, ja tas nepieciešams. Kad paraugi noglabāti raķetē, tā šaujas gaisā un atkal tiek ievadīta Marsa orbītā. Tur notiek satikšanās ar Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) būvētu lidaparātu, kam tiek nodoti paraugi. EKA lidaparāts "Earth Return Orbiter" dodas atpakaļ uz mūsu planētu.

Foto: NASA/JPL-Caltech

Šajā koncepta ilustrācijā redzamas visas vecā plāna sastāvdaļas – rovers ar dronu, nosēšanās modulis ar nelielu raķeti un EKA būvētais pavadonis, kam paraugi būtu jānogādā līdz Zemes orbītai.

Nu izskatās, ka šis plāns netiks īstenots, un pagaidām NASA nav skaidrs, kā tieši cītīgā rovera savāktie un sagatavotie paraugi tiks atgādāti šurp. Galvenais iemesls, kāpēc iepriekšējais plāns svītrots no dienaskārtības, ir NASA praksē ierastais – krietni pārtērēts budžets un nokavēti termiņi. Ja 2020. gadā veiktajā izvērtējumā lēsts, ka Marsa paraugu atgādāšana varētu izmaksāt līdz trim miljardiem ASV dolāru, tad pēdējā veiktā revīzija liecina – tie var būt pat 11 miljardi dolāru. Turklāt termiņš – ne ātrāk par 2040. gadu.

Pirmdien, 15. aprīlī, augstākā NASA vadība paziņoja, ka 11 miljardi ir pārāk lielas izmaksas, bet termiņš – nepieņemams. "Nedrīkst gaidīt tik ilgi. 2040. gadi ir desmitgade, kurā mums jau jāizsēdina astronauti uz Marsa virsmas," paziņojumā presei teica NASA administrators Bils Nelsons.

NASA gan neatteiksies no ieceres tikt pie svaigi ievāktiem Marsa paraugiem. Tas ir viens no svarīgākajiem aģentūras mērķiem tuvākajā desmitgadē. Taču nāksies izstrādāt jaunus plānus. Iepriekš bijis gana daudz precedentu, kad par prioritāti noteiktu misiju labā kanibalizētas citas – tām apcirpts finansējums, samazināti cilvēkresursi. Taču šoreiz aģentūra apņēmusies Marsa paraugu dēļ neziedot citas interesantas izpētes misijas, piemēram, drona "Dragonfly" nosūtīšanu uz Saturna pavadoni Titānu, raksta vietne "Space.com".

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Kāds būs jaunais plāns – tas pagaidām nav zināms. Iespējams, kādi elementi no līdzšinējā tiks saglabāti, taču tam jākļūst izmaksu ziņā efektīvākam un ātrāk īstenojamam. NASA jau uzdevusi savām struktūrvienībām ķerties pie "breinstorminga", kā arī pavisam drīz tiks izsludināts atklāts ideju konkurss, kurā varēs iesaistīties arī privātuzņēmumi. Aģentūra cer līdz rudens beigām vai ziemas sākumam izstādāt skaidru ceļa karti Marsa paraugu savākšanai. Viens no variantiem izmaksu samazināšanai varētu būt attiekšanās no diviem droniem. Nelsons arī pieļāva, ka ne visi "Perseverance" sagatavotie paraugi tiks savākti. "Mēs esam apņēmušies tos savākt. Vismaz daļu no tiem," norādīja NASA administrators.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!