Kaut pēdējos pāris gados lielāko uzmanību piesaistījis Džeimsa Veba kosmiskais teleskops, nu jau pamatoti par leģendu saucamais Habla teleskops aizvien saglabā NASA slavenākās kosmiskās observatorijas godu. Diemžēl leģendas statuss nozīmē arī ko citu – observatorija Zemes orbītā atrodas nu jau vairāk nekā 30 gadus, un vecums pēdējā laikā liek par sevi manīt. Nupat NASA paziņoja, ka turpmāk tehnisku apsvērumu dēļ ar Habla teleskopu vairs nevarēs veikt daļu novērojumu, kas bija iespējami iepriekšējos gados. To varētu vērst par labu ar apkopes misiju.
Habla teleskops, kas orbītā ir kopš 1990. gada, kopumā aizvien ir labā stāvoklī, ņemot vērā tā vecumu. Tas turpina riņķot ap Zemi nedaudz augstākā orbītā kā Starptautiskā kosmosa stacija, un aizvien ir līdz maksimumam noslogots. Gribētāju un pieteikto novērojumu ir daudz, daudz vairāk nekā brīvo laiku novērojumu grafikā. Šķiet, viss kārtībā! Taču tā gluži nav.
Habla teleskops sniedz vērtīgu ieskatu Visuma dzīlēs nu jau gandrīz 35 gadus.
Kopš 24. maija Habla teleskops nu jau kārtējo reizi pēdējo gadu laikā darbojas speciālajā drošajā režīmā, kas būtībā nozīmē zinātnisko novērojumu apturēšanu un teleskopa nostabilizēšanu konkrētā orientācijā, kamēr inženieri uz Zemes risina problēmu. Šajā gadījumā problēma ietekmēs visu turpmāko Habla darbību vai nu līdz apkopes misijai, kas šobrīd plānā nav, vai līdz tā bojāejai Zemes atmosfērā. Proti, no sešiem žiroskopiem, kas nodrošināja ātru un precīzu teleskopa pagriešanos vajadzīgajā virzienā un šīs pozīcijas saglabāšanu uz novērojumu laiku, turpmāk NASA izmantos tikai vienu. Vēl nesen Habla teleskops tika grozīts ar trim žiroskopiem, jo trīs jau bija izgājuši no ierindas. Taču nu arī viens no trim esošajiem sācis niķoties un neklausīt. Vairākkārtēja pārstartēšana nepalīdzēja. Tā nu NASA nolēmusi, ka aktīvs paliks tikai viens žiroskops, bet otrs veselais būs rezervē.
Teleskopu aizvien varēs pavērst pret vairumu iecerēto novērojamo objektu, tikai tas prasīs gan jaunas procedūras, gan arī daudz ilgāku laiku. Īsi izklāstīsim šo procesu. Pirmajā solī kopā strādās gan teleskopa viens žiroskops, gan magnetometri un Saules sensori. Visi šie rīki palīdz noteikt un koriģēt teleskopa orientāciju attiecībā pret Zemi un Sauli. Pirmais solis ļaus teleskopu pavērst pret nolūkoto mērķi ar 10 grādu precizitāti. Astronomijā gan tas nekam neder, tāpēc pēc pirmā soļa sāk darboties sensori, kas nosaka Habla pozīciju attiecībā pret tālām zvaigznēm. Pamazām, pamazām koriģējot pozīciju, Hablu var notēmēt ar precizitāti līdz 150 loka milisekundēm. Tas nebūs tik precīzi kā bija iespējams ar trim žiroskopiem, bet gana, lai veiktu daļu novērojumu.
Habla projekta menedžeris Patriks Krouss iedrošina, ka teleskopu novērojumiem varēs izmantot vēl tuvākos 10 gadus. "Ir vairāk nekā 70 procentu varbūtība, ka varēsim viena žiroskopa režīmā darboties līdz 2035. gadam. Neuzskatām, ka Hablam tuvojas gals," vietne "Scientific American" citē Krousu.
Teleskopa pēdējā plānotā apkope klātienē notika 2009. gadā.
Taču viena žiroskopa režīms nozīmē zināmus ierobežojumus. Nu teleskopa pavēršana pret mērķi ir daudz lēnāks process. "Tūļīgāks" teleskops nozīmē, ka to nevarēs izmantot tuvu objektu novērošanai. Tie vienkārši orbītā ap Sauli kustas pārāk ātri, un teleskops nespēs tiem izsekot. Runa ir par objektiem, kas ir tuvāk par Marsa orbītu ap Sauli. Tiesa, Krouss mierina – arī iepriekš Habls šādu objektu novērošanai tika izmantots ļoti reti. Tikai apmēram vienā no katriem 100 novērojumiem bija mērķēts uz tik tuviem objektiem.
Otrs scenārijs, kur Habls vairs nebūs tik uzticams palīgs, ir pēkšņu notikumu novērošana. Ja debesīs uzplaiksnīs kāda pārnova, uz Habla spēju pietiekami ātri reaģēt vairs nevarēs paļauties. Krouss preses konferencē, atsaucoties uz pirms gandrīz 10 gadiem tapušiem aprēķiniem, lēsa – Habla zinātniskā produktivitāte nu varētu sarukt par aptuveni 25 procentiem.
Vienlaikus jāatgādina, ka Habls pamazām arī zaudē augstumu. Kādā brīdī pēc 2035. gada, kuru pašlaik precīzi prognozēt nevar, tas ieies Zemes atmosfērā, kur sadegs. Ja vien... pēdējā reize, kad pie Habla teleskopa paviesojās cilvēki, bija 2009. gadā. Tad vēl ASV astronauti kosmosā devās atkārtoti lietojamos kosmoplānos jeb tā dēvētajos šatlos. Tā bija pēdējā plānotā teleskopa apkopes misija, kuras laikā arī uzstādīti seši minētie žiroskopi. Hablu varētu gan salabot, gan arī paildzināt tā ekspluatācijas laiku, paceļot augstākā orbītā, taču tam būtu nepieciešama speciāla misija. Amerikāņi šatlus vairs neizmanto, un drīzāk šo uzdevumu nāktos uzticēt kādam no NASA privātajiem partneriem. Tomēr aģentūra pagaidām šādu variantu neizskata un klātienes glābšanas operāciju neplāno.
Taču novērojumi turpinās, un teleskopa grafiks bija, ir un būs līdz maksimumam noslogots, cik vien ilgi tas darbosies.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
