Astronomi cītīgi pēta kādu radiosignālu no 51 gaismas gadu tālas sistēmas Vēršu dzinēja (Boötes) zvaigznājā. Radioteleskopi visā pasaulē ik dienas "klausās" signālos no kosmosa, tāpēc jautājums, ar ko šis gadījums tik īpašs? Izrādās, ja šo atklājumu apstiprinās papildu novērojumos arī citas astronomu grupas, tas būs pirmais gadījums, kad radiosignāls uztverts nevis no kādas aktīvas galaktikas centra, pulsāra vai kvazāra, bet gan citplanētas – planētas ārpus Saules sistēmas robežām.

Signāli uztverti ar zemo frekvenču radioantenu (LOFAR) lauku Nīderlandē (LOFAR – ASTRON), astronomiem pētot trīs zvaigznes, par kurām mums jau zināms – ap tām riņķo arī planētas. Viena no šīm zvaigznēm izcēlās uz pārējo fona – Tau Boötes, ap kuru riņķo vismaz viena citplanēta – Tau Boötes b (mākslinieka ilustrācijā titulbildē). Starp citu, šī bija viena no pirmajām atklātajām citplanētām. Tās eksistenci astronomi apstiprināja jau 1996. gadā.

"Mēs uzskatām, ka esam uztvēruši radiosignālu no pašas planētas," izdevums "Science Alert" citē vienu no pētījuma autoriem – Kornelas Universitātes astronomu Džeiku Tērneru. Tērners skaidro, ka uztvertā signāla stiprums, polarizācija un astronomu rīcībā šobrīd esošā informācija par šīs citplanētas magnētisko lauku glīti iederas teorētiskajās prognozēs, kādu radiosignālu būtu jāemitē planētai ar šādu magnētisko lauku.

Taču steigties šoreiz vēl nevajadzētu. Visi šādi atklājumi prasa neatkarīgu apstiprinājumu, un uz to aicina arī Tērners ar kolēģiem, kuri vēl paši nav 100% pārliecināti, ka viņu uztverto signālu tiešām emitējusi planēta, nevis kāds cits avots.

Jāpiebilst – lai atrastu meklēto, vispirms ir jāzina, ko tieši meklēt, un šis princips jo īpaši būtisks ir gigantiskā Visuma kontekstā. Tāpēc savas zināšanas par to, kādi varētu būt radiosignāli no citplanētas noteiktos attālumos, sāka pilnveidot ar novērojumiem vēl tepat, mūsu Saules sistēmas robežās, cītīgi analizējot Jupitera emitētos radiosignālus, lai to varētu izmantot kā atskaites punktu, jau lūkojoties pēc signāliem tālās zvaigžņu kopās.

"No mūsu pašu Jupitera iemācījāmies, kā šādi signāli varētu izskatīties. Tad devāmies tos meklēt, un atradām," gandarījumu pauž Tērners.

LOFAR – ASTRON antenu lauks Nīderlandē.


Kāpēc šis ir svarīgi? Citplanētas lielākoties aizvien tiek novērotas netieši – ar tā dēvēto tranzīta metodi, fiksējot izmaiņas zvaigznes spožumā, kad tās disku šķērso objekts, kas varētu būt planēta, vai, piemēram, pētot zvaigznes gravitāciju –, tāpēc katra jauna informācijas druska par šiem objektiem ir ar lielu izziņas potenciālu.

Ja tik tiešām apstiprināsies, ka uztvertie signāli ir no citplanētas, tad astronomu rīcībā nu būs reāli dati, lai uzzinātu vairāk par citu pasauļu magnētiskajiem laukiem un attiecīgi apstākļiem uz šīm planētām. Magnētiskajam laukam ir ļoti liela nozīme tajā, kas notiek uz planētas. Bez magnētiskā lauka dzīvība uz Zemes nepastāvētu. Tas, piemēram, pasargā mūs no kosmiskās radiācijas. Lādēto daļiņu un Zemes magnētiskā lauka mijiedarbībai varam būt liecinieki paši savām acīm – šis process planētas polos novērojams krāšņu polārblāzmu veidā.

Taču vēlreiz jāuzsver – pagaidām tas, ka šie radiosignāli tik tiešām ir citplanētas magnētiskā lauka emitēti, ir vien versija, kas jāapstiprina vai jānoraida turpmākos novērojumos. Signālu avots tikpat labi var būt kas cits, piemēram, zvaigzne. Papildu novērojumi šajā gadījumā ir kritiski svarīgi, uzsver Tērners.

Viss pētījums lasāms, klikšķinot šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!