1987. gadā astronomiem bija brīnišķīga iespēja novērot vienu no grandiozākajām parādībām Visumā – zvaigznes eksploziju jeb pārnovu. Savu dzīvi beidzot kādai no lielajām zvaigznēm salīdzinoši netālu no mums, šī notikuma izstarotā gaisma var būt pat spožāka par Mēness spīdēšanu. Bieži tādas iespējas negadās, tāpēc šobrīd astronomi ir nobrieduši nākamo pārnovu nepalaist garām – iespaidīga izmēra un izskata neitrīno detektori ir gatavībā fiksēt izmanīgās daļiņas, kas brīdina par notikušu zvaigznes eksploziju, un automātiski dot signālu vairākiem teleskopiem visā pasaulē pēc iespējas ātrāk pievērsties konkrētajam pleķītim debesīs. Tas var notikt pēc nedēļas, pēc gada, taču var paiet arī 50, 100 vai vairāk gadu. Astronoms Ilgonis Vilks gan saka, ka "statistika it kā ir mūsu pusē".


Reizē reta un bieža parādība

Pārnovas ir vieni no krāšņākajiem notikumiem Visumā. Varam tikai iztēloties, kā mūsdienu Ķīnas teritorijā dzīvojošie ļaudis 1054. gadā skatījās un brīnījās par pēkšņi pie debesīm uzplaiksnījušu un iepriekš neredzētu zvaigzni, kas bija saskatāma vēl mēnešiem ilgi. Šobrīd par to liecina elpu aizraujošais Krabja miglājs – pārnovas SN1054 paliekas.

Taču vai bieži varam būt liecinieki šādiem grandioziem notikumiem? "Paradoksāli, ka atbilde vienlaikus ir "bieži" un "reti". Pārnovas novēro citās galaktikās, kas atrodas ļoti tālu no mums. Kaut arī šīs pārnovas var būt tikpat spožas kā visa galaktika, lielākoties no mūsu perspektīvas ir runa par vāji spīdošām zvaigznītēm, kas tā arī nekad nav bijušas redzamas ar neapbruņotu aci. Savukārt mūsu galaktikā – Piena Ceļā – uzliesmošanas biežums novērtēts tā ap vienu līdz divām pārnovām gadsimtā," klāsta Latvijas Universitātes Astronomijas (LU) institūta pētnieks Ilgonis Vilks. Tiesa, ne visas no tām varam saskatīt – ja pārnovu mūsu skatam aizsedz prāvi un blīvi putekļu un gāzu mākoņi, tad diemžēl krāšņā kosmiskā uguņošana mums ies secen.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!