"Space Launch System" jeb SLS ir leģendārās (un šeit tiešām šis bieži valkātais vārds ir vietā) "Saturn V" mantinieks. Ja ne pēc tehniskā izpildījuma, tad misijas ziņā gan, jo SLS primārais uzdevums būs atkal nogādāt cilvēkus uz Mēness, gluži kā "Apollo" misiju laikā to paveica gigantiskā "Saturn V" raķete. Nu NASA ilgi tapušo SLS pirmo reizi pilnā "augumā" ir izripinājusi no angāra, atrādījusi publikai un veiks starta procedūru ģenerālmēģinājumu.
Vispirms īsi par pašu raķeti, bet pēc tam par testiem, ko šajās dienās ieplānojuši inženieri.
Līdz šim lielākā NASA būvētā raķete ir "Saturn V" – īsts milzenis, kas ar "Apollo" moduli galā slējās gandrīz 111 metru augstumā. Kopējā starta masa tuvojās trim tūkstošiem tonnu, un visu šo gigantu no starta platformas gaisā palīdzēja pacelt pieci ārkārtīgi jaudīgi "Rocketdyne F-1", kopumā nodrošinot 34 miljonu ņūtonu vilci jūras līmenī. Ar "Saturn V" tvērtnēs esošo degvielu vidēji "ēdelīga" automašīna varētu apbraukt apkārt Zemei 800 reižu. Otro pakāpi darbināja pieci "Rocketdyne J-2" dzinēji, bet trešo pakāpi viens šāds dzinējs.
SLS tīri pēc dzinēju nodrošinātās vilces parametriem starta brīdī ir apmēram par desmito daļu jaudīgāka nekā "Saturn V", taču kravnesības ziņā tās ir līdzīgas. Dažas SLS modifikācijas 60. gadu milzis "Saturn V" pat pārspēj. Piemēram, SLS "Block 1" modifikācija Zemes zemajā orbītā var nogādāt līdz 95 tonnām kravas, bet jaudīgākā "Block 2" modifikācija – 130 tonnas. "Saturn V" spēja Zemes zemajā orbītā pacelt līdz 140 tonnām. Ceļā uz Mēnesi "Saturn V" spēja nosūtīt ap 43 tonnu smagu kravu, un SLS jaudīgākā "Block 2" modifikācija šo rādītāju spēs atkārtot – 43 tonnas kosmosa kuģim ar apkalpi, 46 tonnas kosmosa kuģim, kas pielāgots tikai kravas vešanai.
Sistēma, pie kuras darbs sākts 2011. gadā – tajā pašā, kad pielikts punkts šatlu programmai –, nu pirmo reizi pilnā komplektācijā izripināta līdz starta platformai, kur šo dienu laikā NASA veic starta procedūras izmēģinājumus, sākot jau no meteoroloģisko ziņojumu apkopošanas līdz pat degvielas tvertņu uzpildīšanai un starta atskaitei. Pēc tam degviela no tvertnēm izsūknēta. Šī procedūra prasa lielu piesardzību un nav gluži tik vienkārša kā ieliet auto bākā degvielu. Sašķidrināts ūdeņradis un skābeklis ir ārkārtīgi auksts un sasilstot iztvaiko, jo ilgāk raķete atrodas uz starta platformas. Inženieriem konstanti jāmonitorē degvielas tvertnes un jātur tajās optimāls degvielas daudzums, pēc vajadzības tvertnes papildinot.
SLS komanda vairākas reizes novadīs visu starta procedūru līdz pēdējām sekundēm pirms dzinēju iedarbināšanas, tad to apturēs un vēlāk atkārtos. Tādējādi tiek trenēta arī spēja precīzi apturēt starta sekvenci pēdējos brīžos, ja kāds no rādītājiem nav optimāls un paaugstina riskus.
Izmēģinājuma laikā ievāktie dati turpmākās nedēļas tiks analizēti, izdarot secinājumus un veicot nepieciešamos labojumus.
Ja problēmu nebūs, tuvāko mēnešu laikā SLS ar "Orion" kuģi raķetes galā pirmo reizi pacelsies gaisā. Misija "Artemis 1" ilgs nepilnu mēnesi, no kura sešas dienas "Orion" kuģis (bez apkalpes, protams) riņķos orbītā ap Mēnesi. "Artemis 2" lidojums – jau ar cilvēkiem – varētu notikt 2024. gadā, bet līdz izkāpšanai uz Mēness būs jāgaida vēl ilgāk. Taču tas, visticamāk, notiks tuvāko piecu līdz septiņu gadu laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
