Atkal iekarot Mēnesi – dārgi un sarežģīti. 'Artemis' misijas nedienas

Uz pasākumu ierodas 400 tūkstoši cilvēku, bet tas vienkārši nenotiek. Velti izniekota diena un pieviltas cerības? Ne gluži – tie cilvēki, kas bija pulcējušies Floridas piekrastē, lai vērotu NASA jaunās Mēness raķetes SLS pirmo startu, ļoti labi zināja, ka tas gluži nav apsolīts notikums kā vērienīgs rokkoncerts, uz kuru sen nopirktas biļetes un visam jānotiek pēc plāna. Kosmiskie starti aizvien ir varbūtību pasākums, un katrs mazākais nieks var nozīmēt starta atcelšanu. Avārijas izmaksas gluži vienkārši ir pārāk augstas. Taču kaut kad drīzumā SLS – līdz šim jaudīgākā raķete pasaulē – dārdēs pretī Mēnesim. Ko gan NASA tur pazaudējusi, un kāpēc cerības liktas uz raķeti, kas ir tik dārga un, šķiet, arī morāli novecojusi?

Bija jālido jau 2016. gadā

Vairāki dzinēja ķibeles un sašķidrinātā ūdeņraža noplūdes dēļ pēdējā brīdī atcelti starti ir tikai niecīga daļa no veselas sarežģījumu gūzmas, kas pavadījusi NASA jaunās Mēness programmas "Artemis" raķeti SLS jeb "Space Launch System". 29. augustā atceltais starts tika pārcelts uz 3. septembri, bet tad atkal atcelts. Nu izskatās, ka līdz startam būs jāpagaida vismaz mēnesis, kamēr inženieri kārtīgi pārbaudīs problemātiskās vietas un novērsīs kļūmes.

Gadiem ilgi viss, ko kosmisko lidojumu fani redzēja, bija ilustrācijas un animācijas ar jauno NASA tālo lidojumu "darba zirgu" SLS. Sākumā, 2016. gadā, tad 2017., 2018. gadā utt. viens pārcelts termiņš pēc otra, un SLS kā nedevās kosmosā, tā nedevās. Kopumā piecu gadu laikā SLS starti pārcelti vairāk nekā 15 reižu. Taču šogad pavasarī beidzot pienāca tas brīdis, kad gigantisko raķeti "pilnā augumā" varēja apskatīt jau pavisam īstu, ne vairs animētu – martā NASA to atrādīja publikai.

Cerīgā gaisotne turpinājās līdz pat vasaras izskaņai, kad šķita – nu gan ies gaisā!