Foto: AFP/Scanpix/LETA
Aizvadītajā trešdienā Indija paveica to, ko dažas dienas pirms tam mēģināja un nespēja Krievija – nosēdināja zondi Mēness dienvidpola reģionā. Tādējādi Indija kļuvusi vien par ceturto valsti aiz PSRS, ASV un Ķīnas, kurai izdevies veikt tā dēvēto "mīksto" piezemēšanos uz Mēness, turklāt par pašu pirmo valsti, kuras aparāts nosēdies tuvu dienvidpolam vietā, kur varētu atrasties ledus. Pirmos metrus pa Mēness virsmu noripojis arī rovers "Pragyan".

Mēness reģions tuvu dienvidpolam interesē ne tikai Indiju – turp nākamās misijas plāno arī ASV un Ķīna, šobrīd lielākā amerikāņu konkurente kosmosa izpētes jomā. Dienvidu puslodē ir krāteri, kur tā arī nekad Saules gaisma neiespīd, tādējādi ir pamats domāt, ka tur var būt atrodams ūdens ledus, kas attiecīgi ļoti atvieglotu nākamo misiju un ilgtermiņa apmetņu norisi. Ūdens nodrošinātu ne tikai astronautu izdzīvošanu – no tā uz vietas varētu iegūt arī raķešdegvielu, sadalot ūdeni skābeklī un ūdeņradī.

Indijas misija "Chandrayaan-3" bija pirmā veiksmīgā indiešu "mīkstā" piezemēšanās uz Mēness. Viens mēģinājums bija arī 2019. gadā, taču zonde avarēja. Šoreiz visi aparāti – gan "Vikram" nosēšanās modulis, gan tajā esošais rovers "Pragyan" nonāca lejā vienā gabalā. Nākamajā dienā pēc piezemēšanās "Pragyan" (jeb "Gudrība", "Viedums") sekmīgi noripoja pa rampu un veica savus pirmos metrus neizpētītajos Mēness dienvidos.

Indijai nav pārāk ambiciozu plānu saistībā ar zondes un rovera ilgmūžību – ja tie darbosies divas nedēļas, uzdevums būs izpildīts. Tiesa, pieredze (vismaz ar NASA un EKA misijām) rāda, ka sākotnējās prognozes bieži tiek pārspētas nevis par mēnešiem, bet par gadiem. Indijas gadījumā gan ir daudz mazāk cerību, ka aparāti izturēs divas nedēļas garo Mēness nakti, kad temperatūra noslīdēs līdz mīnus 200 grādiem un saules baterijas enerģiju nesaņems. Taču "daudz mazāk" nenozīmē, ka cerību nav vispār. "Izdzīvot 14 dienas Mēness nakts salā ir grūts uzdevums jebkurai zondei vai roveram. Taču ir iespējams, ka sagaidīsim patīkamu pārsteigumu," izdevumam "Forbes" komentēja astronoms Toms Kerss.

Rovers pirmajās dienās veicis vairākus metrus un turpat blakus nosēšanās vietai arī nobraucis gar nelielu četrus metrus platu krāteri.


Pagaidām Indijas Kosmosa aģentūra neko daudz vairāk par rovera gaitām nestāsta. Zināms, ka tas uzņēmis jaunu kursu. Kopumā plānots, ka rovers divu nedēļu laikā varētu veikt aptuveni 500 metru distanci. Galvenais mērķis – atrast pierādījumus tam, ka Mēness dienvidpolā apkaimē tuvu virsmai ir ūdens ledus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!